Mūsdienu darba vide ir pilna traucēkļu, kas izkliedē uzmanību un samazina koncentrēšanās spējas. Vadītājiem tas nozīmē ne tikai produktivitātes kritumu, bet arī komandas izdegšanu. Šajā rakstā Ivars Juškēvics skaidro, kā digitālais detokss un apzināta uzmanības pārvaldība var kļūt par stratēģisku priekšrocību – ne tikai darba efektivitātei, bet arī emocionālajai labbūtībai un radošumam.
Vai Tu kontrolē savu uzmanību, vai uzmanība kontrolē Tevi? Tieši šobrīd mēs piedzīvojam krīzi – krīzi, ko mēs reti nosaucam vārdā, un par to netiek runāts katru dienu. Tā nerada drāmu. Tās atspoguļojums nenonāk ziņu virsrakstos. Un pa to laiku šī krīze progresē. Katru dienu, nedaudz vairāk. Un tā nav ekoloģiska, tā nav ģeopolitiska, valdības vai fiziskās veselības un dzīvildzes krīze.
Mēs vairs neesam savas uzmanības saimnieki un saimnieces… Mūsdienu sociālie mediji ir bez morāles vērtībām un asociāli. Tas, kas mums šobrīd ir pieejams, nav tas, kam sākotnēji tas tika iecerēts.Mūsu sadrumstalotā uzmanība ir sociālo mediju un platformu degviela. Un mums sāk pietrūkt “degvielas” uzmanības svarīgiem un radošiem darbiem mūsu ikdienā.
Vadītāji to jūt pirmie – kad darba dienas beigās, neskatoties uz kalendāru pilnu ar sapulcēm, ir sajūta, ka neesam paveikuši neko jēdzīgu. Kad sarunā ar kolēģi domas aizpeld. Kad rokās esošais telefons jau 30. reizi tiek pārbaudīts “it kā bez iemesla”.
Mēs dzīvojam kultūrā, kas sistemātiski izkliedē mūsu uzmanību. Kā raksta Džoans Hari grāmatā “Nozagtā uzmanība”, uzmanības traucējumi vairs nav personiskas nedisciplīnas vai slinkuma sekas. Tās ir sekas videi, kas radīta, lai pārtrauktu mūsu domāšanu, un pārslēgtu mūsu uzmanību ik pēc 7–9 sekundēm. Mēs saskaramies ne tikai ar krīzi mūsu spējā koncentrēties, bet arī ar intelektuālās attīstības krīzi, kur jau šobrīd ir novērojams dramatiskas sekas – lielā vairumā mazi bērni neprot vairs lasīt, jaunieši bieži nespēj kritiski spriest un izteikt savas domas, savstarpējā neiecietība vairojas ar katru dienu, neskatoties uz sabiedrības pūlēm šos procesus apstādināt.
Jo vairāk informācijas pienāk, jo īsāku laiku cilvēks spēj koncentrēties uz atsevišķu šīs informācijas vienību. Dzīves ātrums aizvadītajos gados ir būtiski uzņēmis apgriezienus. Ir nepieciešama apzināta un strukturēta palēnināšanās, ierobežojot ikdienas pieejamību web un digitālajai pasaulei.
21. gadsimta vadītāja viena no galvenajām kompetencēm nav tikai domāt stratēģiski. Tā ir spēja ieraudzīt, kas notiek ar viņa vai viņas uzmanību. Būt emocionāli inteliģentiem, palīdzēt savai komandai virzīties no izdegšanas uz labbūtību, no nekritiskas informācijas uztveres un ātro lēmumu pieņemšanas uz kritisko domāšanu, izsvērtu lēmumu pieņemšanu. No kognitīvas degradācijas (kas ir uzmanības izkliedēšanas rezultāts) uz radošumu, dažādu inteliģenču un talantu attīstīšanu. Arī savulaik Mihaly Csikszentmihalyi aprakstītais plūsmas stāvoklis ir iespējams tikai vienā laikā, pievēršoties un darot vienu lietu – un mēs kā vadītāji varam šo kultūru veicināt vai…. nepievērst tam uzmanību.
1. Digitālais detokss = sistēmiska robežu ieviešana.
Digitālais detokss nav “Darbadiena bez telefona”. Tas ir formāts, kur vadītājs apzināti definē savas un komandas uzmanības kvalitāti, rādot personīgo piemēru:
Šādas robežas nav tikai produktivitātes jautājums. Tā ir uzmanības pievēršana tam, kur paliek mūsu uzmanība un vērtības piešķiršana savai uzmanībai un fokusam.
2. Miegs un gaisma ir visjaudīgākie neiroinstrumenti.
Gan Hari, gan Dr. Endrju Hubermans uzsver: uzmanību nevar atgūt ar gribasspēku. Tā atgriežas caur neirofizioloģiskiem procesiem:
Uzmanība nav tikai prāta disciplīna. Tā ir ķermeņa gudra pārvaldība un pašvadības prasmes.
3. Reāls kontakts pretstatus viltus savienojumiem
Nomofobija (bailes palikt bez telefona) un fabbings (nepārtraukta skatīšanās telefonā sarunas laikā) vairs nav tikai pusaudžu ieradumi. Tie ir ikdienas traucēkļi arī pieredzējušiem vadītājiem. Ko darīt?
Brīžos, kad mums šķiet, ka “mums nav laika būt bez ierīcēm”, iespējams, ka tas ir tieši tas, kas mums visvairāk nepieciešams.
Mēs dzīvojam laikā, kurā uzmanība ir vērtīgāka par laiku un naudu. Un tās izšķērdēšana ir kļuvusi par normu, par krīzi un epidēmiju, kas vēršas plašumā. Vadītājs un komanda, kas izvirza mērķi savu uzmanību ne tikai aizsargāt, bet arī vērst vajadzīgā virzienā, kļūst ne tikai efektīvāki – viņi kļūst brīvāki, mierīgāki, pieņem izsvērtākus lēmumus un attīsta radošumu.
Un tas ir spēks, kuru nekādi sociālie mediji vai algoritmi nevar nozagt.
Training Lab piedāvā kursus uzmanības pārvaldībai, stresa mazināšanai un emocionālajai inteliģencei – ja Tavai komandai ir aktuāli uzlabot darba efektivitāti, sazinies ar mums un labprāt pastāstīsim vairāk!
