Vai esi kādreiz juties iesprostots savās domās, nespējot pieņemt lēmumus vai virzīties uz priekšu? Šis raksts palīdzēs Tev ieraudzīt, kā iekšējā motivācija var kļūt par Tavu sabiedroto, lai izkļūtu no prāta radītajiem slazdiem. Elīna Pelčere dalās ar personīgu pieredzi un praktiskiem jautājumiem, kas palīdz atklāt, ko Tu patiesībā vēlies, un kā to sasniegt.
Agrāk es bieži nonācu situācijās, ka man nepatīk esošā situācija un neviena no prāta iedotajām izvēlēm man arī nepatika. Brīžiem tas pat bija smieklīgi, cik skaidri es spēju nodefinēt VISU, ko es nevēlos, bet pateikt skaidri, ko tieši es vēlos, es nespēju. Tādas frāzes, kā “sajūti”, mani dzina izmisumā.
Tad nu sāku sev uzdot jautājumu, kā es varu uzvarēt šajā prāta radītajā spēlē. Ja man nepatīk neviena no iespējām, ko tad es gribu?
Lai saprastu, ko tad īstenībā es gribu, es sāku ar jautājumu, kas ir gala rezultāts, tam, ko es gribu? Nauda, miers, laime?!
Kā izskatās mans gala rezultāts – ja tā ir nauda, tad cik EUR? Ja tā ir laime, kas man rada laimes sajūtu? Ja tas ir miers, kas man dod mieru?
Ja man nav ne jausmas, kā izskatās tas, ko es gribu, tad es rakstu ārā uz lapas visu, kā izskatās tas, ko es negribu – negribu pārdot tiem, kam neko nevajag, negribu būt uzmācīga zvanītāja, negribu dzīvot bez naudas, negribu strādāt 24/7, negribu justies pārgurusi, negribu tracināt cilvēkus, negribu justies tā, ka nevaru no gultas piecelties, jo besis, negribu būt nīgra sieviete, negribu būt sprāgstoša sieva un nikna vadītāja, negribu, negribu, negribu…
Šajā brīdī ir svarīgi ļaut sev būt kā mazai meitenei, piesist kājiņu un rakstīt ārā visu, ko tad es negribu. Cilvēkiem bieži ir neērti no šīs sadaļas, jo gudrā galva saka, ka nedrīkst tā negribēt, pieaugušajiem ir pienākumi un vispār tik daudz ir jāgrib, jo kārtīgi cilvēki grib.
Man šī sadaļa palīdz nolaist tvaiku. Daļa manis jūtas uzklausīta un otra daļa var turpināt meklēt – kā tad es varu uzvarēt šajā spēlē?!
Tad es atgriežos pie galvenā – ko tad es gribu gala rezultātā – naudu, mieru, laimi?
Es rakstu pa vienam visus “negribu” un izmantoju to kā spēles noteikumus, lai iegūtu to, ko es gribu.
Ja es negribu pārdot tiem, kam neko nevajag, kā es varu pārdot tiem, kam kaut ko vajag? Kā es varu uzzināt, vai maniem klientiem kaut ko vajag? Atbildi, parasti, es pati nojaušu. Ja nē, es vienmēr varu izmantot google.com palīdzību.
Ja mani dzen uz priekšu bailes par naudas trūkumu, tad, kas ir pretējs bailēm? Miers. Jautājums atkal – kas man dod mieru?
Man personīgi dod mieru tas, ka esmu sarēķinājusi, cik mēnešus es varu izdzīvot ar to, kas man ir. Otra lieta, kas man dod miera sajūtu, ir, ja es varu sev parādīt, ka es kaut ko daru lietas labā, lai man būtu nākotnē vairāk, nekā šobrīd.
Ja es gribu laimi – mazo laimi var noķert ātri! Aizveru acis un saku paldies par visu, kas man ir, un man ir daudz. Atveru acis un piezvanu tuvajiem, lai pateiktu paldies.
Šajā rītā noķēru daudz mazas laimītes skrienot pa mežu un noslēdzot skrējienu aukstā ūdenī. Mana investīcija bija – gribasspēks izlīst no gultas.
Tā es spēlēju ar sevi spēles katru dienu. Manā spēlē man vienmēr ir jāuzvar.
