Kad emocionālā izdegšana kļūst par ikdienu, ir laiks pārbaudīt, cik smaga kļuvusi tava “mugursoma”. Šajā rakstā Ivars Juškēvics stāsta, kā atpazīt izdegšanas pazīmes un rīkoties.
Mēs visi esam bijuši tur – vēl tikai šis projekts, vēl tikai šī nedēļa, vēl tikai šis viens zvans. Un tad atpūta. Bet tā nekad nepienāk. Jo dzīve ir kā Tetris – klucīši krīt, un mēs cenšamies tos salikt. Tikai atšķirībā no spēles, šeit nav “Game Over” – ir izdegšana.
Izdegšanas sindroms nav tikai par darbu. Tas ir par attieksmi – pret sevi, pret robežām, pret to, cik daudz mēs atļaujam sev just. Un kad mēs pārstājam just, sāk runāt ķermenis. Ar izdegsanas simptomiem, kas sākumā šķiet kā “vienkārši nogurums”.
Iedomājies mugursomu. Katrs “es vēl varu”, katrs “negribu apgrūtināt”, katrs “man viss kārtībā” – tas ir viens klucītis. Un tie krājas. Līdz brīdim, kad soma vairs neveras ciet. Un tu pats arī.
Tie klucīši ir:
Šīs ir izdegsanas sindroma pazīmes. Un tās nav “normāla pieaugušo dzīve”. Tās ir brīdinājuma zīmes.
Kad tu ignorē sevi pietiekami ilgi, ķermenis pārņem vadību. Veģetatīvā distonija nav diagnoze, ko gribas dzirdēt, bet tā ir biežs pavadonis profesionālajai izdegšanai.
Veģetatīvās distonijas simptomi:
Te nav viena risinājuma. Nav brīnumtabletes. Nav “ātrās palīdzības” komplekta, ko izdzert un nākamajā rītā mosties kā jauns cilvēks. Bieži vien, lai tiktu galā ar emocionālo izdegšanu, ir jāmaina trīs lietas: domāšana, uzvedība un ieradumi.
Tā vietā, lai mēģinātu “salabot sevi” vienā piegājienā, sāc ar diviem vienkāršiem, bet ļoti spēcīgiem soļiem:
📝 1. Stress = ?
Paņem baltu lapu. Uzraksti vārdu “stress” un pieraksti visas asociācijas, kas nāk prātā. Vai tas ir bailes? Slimība? Nespēja tikt galā?
Pētījumi rāda, ka lielākā daļa cilvēku stresu uztver negatīvi. Un tas pats par sevi rada vēl lielāku stresu. Stress rada stresu. Bet – vai stress vienmēr ir slikts? Patiesībā – nē. Bez pozitīvā stresa (jeb eistresa) mēs nespētu ne augt, ne piedzīvot prieku, ne sasniegt mērķus. Kaitīgs ir hronisks stress un tas, ka mēs to uztveram kā ienaidnieku.
Kā būtu, ja nākamreiz, kad galvā iešaujas doma “esmu stresā”, tu sev atbildētu: “Izaicinājums pieņemts!” Vairāk par šo ideju – šajā TED video: https://www.youtube.com/watch?v=RcGyVTAoXEU
🗺️ 2. Uzzīmē savu “stresoru karti”
Stress un izdegšana nav tikai teorija. Tie ir konkrēti notikumi, cilvēki, situācijas un domas, kas izraisa bioloģisku reakciju tavā ķermenī. Kamēr tu neesi nosaucis šos “stresorus” vārdā, tu vari tikai minēt, kas īsti tevi noslogo.
Tāpēc – uzzīmē savu stresoru karti. Paņem papīru un pieraksti visu, kas tev ikdienā izraisa stresu. Nevis to, kas “vajadzētu” radīt stresu, bet to, kas Tev to rada. Jo tas, kas vienam ir nieks, citam var būt milzīgs klucis mugursomā.
Un otrādi – varbūt kāds “stresors” citiem šķiet briesmīgs, bet tev tas dod enerģiju. Tas ir normāli.
Pētījumi rāda – tiklīdz mēs apzināmies, kas mūs noslogo, samazinās trauksme un stresa līmenis. Jo beidzot mēs redzam, ar ko mums ir darīšana.
Izdegšana ir signāls. Ka esi gājis par tālu. Ka esi devis par daudz. Un ka ir laiks dot sev.
Tava mugursoma nav jānes vienam. Un ne visiem klucīšiem jābūt tavējiem.
Un, ja jūti, ka vajadzīgs atbalsts – Training Lab ir vieta, kur cilvēki mācās ne tikai par mentālo sagatavotību, bet arī par emocionālo izturību. Mēs neārstējam, bet palīdzam saprast. Mēs nedodam receptes, bet piedāvājam instrumentus.
Jo emocionālā izdegšana nav stāsts par vājumu. Tā ir stāsts par to, cik ilgi tu esi bijis stiprs.
Mēs sazināsimies, lai precizētu visas detaļas.
