
Kad labie nodomi saskaras ar neskaidrām lomām un gaidām, rodas plaisas. Ginta Gaumala, kā uzlabot starppersonu komunikāciju ikdienā.
Ir vakars Parīzē. Divi seni draugi satiekas uz vīna glāzi. Saruna sākas mierīgi, bet pēkšņi viens no viņiem izmet: “Es šķiros.” Šoks. Viņa sieva – mierīga, līdzsvarota, budiste. Kas noticis?
Viņš stāsta par darbu, viņa – “biksta”. Viņš vēlas, lai viņu vienkārši uzklausa. Viņa vēlas, lai viņš sevi nesagrauj. Viņš dzird kritiku. Viņa dod padomu. Abi – ar labiem nodomiem. Bet starp viņiem stāv slikta starppersonu komunikācija.
Un tad notiek pavērsiens. Viņi vienojas: viņš drīkst “izgāzt” dienas stresu, bet tikai tad, ja viņa tam ir gatava. Vienkārši, vai ne? Bet cik bieži mēs to pat neaizdomājamies pajautāt?
Šis stāsts nav tikai par pāri. Tas ir par jebkuru attiecību dinamiku – darbā, mājās, komandā. Mēs bieži pieņemam, ka otrs sapratīs, ko domājam, ko jūtam, ko sagaidām. Bet nekas nav pašsaprotams.
Starppersonu komunikācija sabrūk nevis satura dēļ, bet tāpēc, ka nav vienošanās par lomām, uzdevumiem un gaidām. Vadītājs sagaida iniciatīvu, bet komanda gaida norādes. Partneris vēlas atbalstu, bet otrs dod risinājumus. Un labie nodomi pazūd tulkojumā.
Lai starppersonu komunikācija kļūtu par tiltu, nevis sienu, noder šie pieci vienkāršie, bet spēcīgie ieradumi:
Mēs dzīvojam laikmetā, kur KPI un vērienīgi mērķi ir ik uz soļa. Bet patiesā meistarība sākas mazajos ikdienas paradumos – tajos, kas veido starppersonu komunikāciju.
Tā nav tikai prasme runāt. Tā ir spēja radīt telpu, kur otrs jūtas sadzirdēts. Kur lomas ir skaidras. Kur labie nodomi netiek nogalināti ar pārpratumiem.
Un, ja Tu esi vadītājs – vai vienkārši cilvēks, kurš vēlas labāk saprasties ar citiem, šie paradumi var kļūt par Tavu slepeno sabiedroto.
Mēs sazināsimies, lai precizētu visas detaļas.