Atkarības, garastāvoklis un ķīmija (Ivars Juškēvics)

Bērnībā man ļoti patika veidot tabulas un statistiku. Galvenokārt – par ģeogrāfijas tēmām. 

Mēnesi pavadot pārmaiņās, esmu atgriezies pie savām saknēm un izveidoju jaunu tabulu. Velku ķeksīšus, kā Toma Henka atveidotais darbaholiķis Čaks filmā Cast Away.  Vienīgi savā sistēmā es skaitu ne tikai dienas, bet arī emocijas un sajūtas, jeb, vienā vārdā – garastāvokli. 

Lai šīs lietas novērtētu, izstrādāju sev vienkāršu skalu – labs, vidējs, slikts. 

Katras nākamās dienas rītā, rakstot dienasgrāmatu (nu labi, būsim godīgi, dažreiz es aizmirstu un rakstu ik pēc 2 dienām), es ar skaidru galvu atzīmēju vērtējumu iepriekšējai dienai. 

Šodien ir sestdienas rīts, es raugos savā tabulā un šajā nedēļā melns uz balta rakstīts – 1 laba, 1 vidēja, 3 sliktas. Atceros sajūtas… jā, mani mētā kā laiviņu okeānā vētrā. 

Izlēmu doties rīta pastaigā, tad vislabāk domājas. 

Pēc kādiem 2 km, saule iespīdēja man acīs un es pēkšņi sapratu – šonedēļ man ir sākušās “lomkas”, jeb absistence. 

Biju aizmirsis par savām abām atkarībām un šonedēļ man pietrūka abas divas. 

Viena ir atkarība no labsajūtas, kas iestājas, kad esmu sekmīgi novadījis apmācības un sajūtos vajadzīgs, noderīgs, laimīgs. Un tā vienīgā nedēļas diena, kas bija atzīmēta ar “labi” – tajā es vadīju 3h sesiju. Ju – huuuu, sajutos kā uzvarējis Bingo Loto automašīnu. 

Otra mana “pozitīvā” atkarība ir sports – spēka aerobika, volejbols. Un šonedēļ man bija šis komponents iztrūcis. Wow – pirmais punkts ir izdarīts! Esmu sapratis, kādu darbību trūkums ir radījis šo ainu manā tabulā un garastāvokli, kas mētājas no dusmām, bezcerības, trauksmes līdz priekam, pateicībai, mieram. 

Labi, labi – otrais punkts, ir pieņemt to un saprast, ka šajās pārmaiņās tas ir normāli un neslēgt iekšējo kritiķi, kas mani izlamās un uzstādīs diagnozes. Apstājos, apsēdos uz smilšu paugura pie Jūras, ļāvos saules stariem, aizvēru acis un iekšēji sevi samīļoju. 

Kritiķis kopā ar Tiesnesi var sadoties rokās un doties … izpeldēties. Tā sēžot, pa pusei meditējot un vērojot savas sajūtas, man uzplaiksnīja nākamā doma: OK, tad šo visu emociju “rosolu” rada dažādu aktivitāšu trūkums, kas savukārt ikdienā manā ķermenī atbrīvo dažādus hormonus un iepludina ķermenī ķīmiju, kas ietekmē manu garastāvokli. Ja es sapratīšu, kuri hormoni man šobrīd trūkst un kādas vēl aktivitātes šo hormonu “iešprici” izraisa, tad es varēšu labāk plānot un ietekmēt savu garastāvokli savā mainītajā ikdienā. 

Sajutos mazliet kā budists, kurš ir sapratis, ka dzīve ir ciešanas, bet, ka šīm ciešanām ir cēlonis un no tām var atbrīvoties! Tā nu metos skriešus meklēt ceļu, kā izbeigt šīs ciešanas. 

     Kas tad ir ķimikālijas, kas tiek izstrādātas organismā un ir atbildīgas par mūsu garastāvokli? Māte “Google” un pētījumi ļoti skaidri definē, ka šīs vielas ir oksitocīns, endorfīns, serotonīns un dopamīns. Tātad mans ceļš uz prieku un mieru ved caur laboratoriju, kurā es mācos sintezēt šos hormonus un vielas. Nu tad aiziet!

    Oksitocīns ir miera un uzticības hormons, kas rada tuvības sajūtu un izdalās smadzenēs seksuālas tuvības, orgasma, dzemdību, zīšanas procesa un arī apķeršanās laikā. Tas palīdz mums paļauties un veidot tuvākas attiecības ar citiem cilvēkiem.  

Oksitocīna līmeni palielina:

1. Iekšējā un ārējā masāža . Ārēji caur pieskārieniem, glāstiem, apskāvieniem mēs nodibinām ciešāku saikni ar otru cilvēku. Šādi apskaujot un samīļojot tuvākos – mēs samazinām arī kortizola, kurš ir stresa hormons, līmeni asinīs. Iekšēji – pamasējam zarnas ar vērtīgu uzturu, esat pamanījuši ka pilns vēders rada apmierinātibas un miegainības sajūtu. Un jā, ja gribam rūpēties par svaru un ilgu dzīvošanu, tad varbūt pietiek tikai ar ārējo masāžu..
2. Komunikācija ar cilvēkiem – atrodi domubiedrus un palielini oksitocīna līmeni patiesās un sirsnīgās sarunās.

Endorfīni, saukti arī par “sportistu vai skrējēju hormonu” izdalīšanos veicina gan fiziska slodze, gan tie izdalās kā atbildes reakcija uz sāpēm. Endorfīni arī palīdz cīnīties pret trauksmi un depresiju. 

1. Nekas oriģināls – jāķeras klāt pie fiziskām aktivitātēm, un šeit nelīdzēs 2 “pumpīši”.  Jāpanāk lielāka slodze vai ilgtermiņa kustība, kā piemēram garo distanču skriešana.
2. Smaids un smiekli  – ne velti pastāv smieklu terapijas un apkārt cirkulē dažādi funny video. Noskaties labu komēdiju un izsmejies no sirds. 

Serotonīns ir viela, kas pārsvarā iekļauta antidepresantu sastāvā, jo palīdz mums justies priecīgākiem. Un jo ārā ir gaišāk, jo vairāk mūsos izdalās serotonīns. Tāpēc vasarās esam priecīgāki! 

1. Uzturies spilgtā gaismā  – derēs gan dabīgais, gan arī mākslīgais apgaismojums; 
2. Arī šeit būs noderīgi  fiziskie vingrojumi un kārtīga izkustēšanās.

 Dopamīns ir mūsu motivācijas un iedvesmas viela.  Tas izdalās, kad sajūti tādas emocijas kā sajūsmu, mīlestību par konkrētu objektu, darbu, procesu, ko dari.  Tas attiecas arī uz mīlestību pret cilvēkiem. 

1. Izvirzīt mērķus un pats galvenais: tos sasniegt. Sadalīt katru lielo mērķi mazākos soļos un virzīties tam pretī katru dienu, paveicot kaut ko, kam var izmērīt rezultātu un pamanīt to;
2. Atrast nodarbi, kas tev sagādā prieku – rakstīt blogu, zīmēt, dziedāt, spēlēt mūzikas instrumentu, taisīt vakariņas. Galvenais – darīt to, ne tikai par to domāt;
3. Pavadīt laiku klusumā un apcerēt, meditēt.

Brīžiem var šķist, ka mums nav nekādas varas par to, kad un cik lielos apmēros šīs ķīmiskās vielas mūsu ķermeņos tiek saražotas un izdalās. Tomēr, izrādās, ka paši vismaz ar maziem soļiem varam vienkāršos veidos sekmēt šo procesu un uzlabot garastāvokli. Galu galā, vai tad ir kāds mistiskais cits, kas mūsu garastāvokli var pamanīt un arī izmainīt bez mūsu ziņas?