Ikdienā nepatīkamus pārpratumus bieži izraisa nevis mūsu komunikācijas saturs, bet gan vienotas izpratnes un savstarpējas skaidrības trūkums, piemēram, par situatīvajām lomām vai katras iesaistītās personu uzdevumiem noteiktā situācijā.
Šodien ļoti izplatīta tēma ir work-life balance. Par to runājam darbā, par to mums atgādina mūsu tuvinieki mājās – it īpaši tad, kad jau n-to stundu esam fiziski mājās, bet domās vēl darbos, ieurbušies datora ekrānos.
Kā mirklis, kurā es skeptiski iesmīnēju par “kādu kārtējo revolucionāro ideju, kas beidzot mainīs Tavu dzīvi”, kļuva par brīdi, kas patiešām mainīja manu dzīvi
Vai esi pagājušajā nedēļā jutis stresu? Nedaudz? Vidēji? Tik ļoti, ka šķiet, ka stresa apjoms Tavā dzīvē ir pārāk liels un tas, kā smaga sniega kupena uz zariem, spiež Tevi lejup?
Bieži vien, kad korporatīvajā vidē ieminos par tumsas treniņiem, pretī saņemu neizpratni, mulsumu vai pat divdomīgus jociņus. Tomēr nepelnīti – tumsu, kā mācību platformu, izmanto jau ļoti sen
Mūsdienās cilvēka ķermenis ir pakļauts lielai spriedzei, kas rezultējas hroniskā stresā.Tas grauj spēju koncentrēties, skaidri domāt, būtiski samazina enerģijas līmeni un spēju pretoties ārējiem apstākļiem.
Ja Tu esi uzņēmuma vai organizācijas vadītājs vai darbinieks, tad noteikti esi saskāries ar mērķiem. Tagad, gada sākumā, šis jautājums noteikti ir īpaši aktuāls – ne tikai tiek uzstādīti mēneša vai kvartāla mērķi, bet visticamāk tiek runāts arī par gada mērķiem un iespējams pat vēl vairāk, vai ne?
Kā Jums patīk, kad jūsu sarunu biedrs Jums piekrīt? …kad sapulces dalībnieki ieklausās Jūsu teiktajā? …kad Jūsu sīvākais oponents aizdomājas un nopietni apsver Jūsu argumentus? … dzirdēt sev adresētus aplausus publiskā diskusijā? Un – kad izdodas atrisināt konfliktu, pirms tas iededzies?