Mūsdienu darba vide prasa spēju pielāgoties, sadarboties un saglabāt līdzsvaru. Supervīzija kļūst par neaizstājamu atbalsta mehānismu profesionāļiem dažādās jomās – no vadītājiem līdz sociālajiem darbiniekiem. Eduards Krūmiņš atklāj, kā supervizors palīdz risināt sarežģītas situācijas, attīstīt profesionālās prasmes un veidot veselīgāku darba vidi.
Pēdējo gadu laikā supervīzija arvien stabilāk iekaro vietu starp dažādu profesiju pārstāvjiem un iegūst atpazīstamību arī uzņēmumos. Supervīzija sociālajā darbā, kā arī psihoterapeitiem, kuri ikdienā strādā ar citu cilvēku izaicinājumiem, ir obligāta un neatņemama darba ikdienas sastāvdaļa. Ar valsts atbalstu supervīzijas tiek nodrošinātas arī pedagogiem.
Ir vērts palūkoties, ko sevī ietver šī jaunā profesija un ko no tās, iespējams, var iegūt arī Tavs uzņēmums un profesionāļi.
Supervizors ir cilvēks, kurš ar dažādām konsultēšanas metodēm ir līdzās jebkuram profesionālim, kuram nepieciešams atbalsts ar darba dzīvi un karjeru saistītos jautājumos. Supervīzija ir ārkārtīgi noderīga gan jaunu, gan pieredzējušu vadītāju, gan pārdevēju un klientu konsultantu, gan projektu vadītāju un realizētāju ikdienā. Īpaši palīdzoša tā var būt to profesiju pārstāvjiem, kuri ikdienā daudz strādā ar citiem cilvēkiem, jo supervīzijā bieži tiek risināti lomu, atbildību un robežu jautājumi.
Supervizora pamata uzdevums ir radīt drošu un atbalstošu vidi, kurā atnākušais pats var reflektēt un caur profesionāli virzītu sarunu, kā arī dažādiem situācijai piemērotiem uzdevumiem spēj nonākt pie sev vērtīgiem secinājumiem.
Ir dažādi supervīzijas formāti, kas katrs arī ietekmē šī procesa norisi un reizēm arī saturu. Pastāv individuālā, grupu un komandas supervīzija.
Supervīzija ir noderīga šādos gadījumos:
Supervīzija sniedz iespēju izzināt savus resursus, risināt sarežģītas komunikācijas epizodes un mācīties no pieredzes. Tā palīdz distancēties, reflektēt un attīstīties.
Pirmais un galvenais supervizora darba instruments ir jautājumu uzdošana, kas palīdz izprast situāciju, klientam pašam sakārtot domas un kopīgi saprast, kas tieši būtu risināms.
Tikšanās laikā supervizors papildus jautājumu uzdošanai var izmantot arī citus instrumentus – zīmēšanu, rakstīšanu, asociatīvās kārtis, koučinga metodes, situāciju izspēles u.c. Pieeju izvēle atkarīga no konkrētās situācijas un supervizora pieredzes.
Individuālas supervīzijas sesijas ilgums parasti ir 60–90 minūtes. Tās laikā tiek risināti individuāli karjeras vai profesionālu izaicinājumu jautājumi.
Komandas supervīzija ilgst aptuveni 2,5–3 stundas. Tajā tiek risināti sadarbības un komunikācijas jautājumi, kā arī veidoti kopīgi rīcības plāni.
Grupu supervīzija apvieno vienas profesijas pārstāvjus no dažādām organizācijām. Tā sniedz iespēju mācīties no kolēģu pieredzes un iegūt neitrālāku skatījumu uz savām situācijām.
Svarīgi – supervizors nav tikai problēmu risinātājs. Viņš palīdz arī attīstīt motivāciju, vērtības un veidot rīcības plānus, kas nodrošina profesionālu izaugsmi.
