Darba procesā nereti steidzamies no viena uzdevuma uz nākamo, nepaspējot apstāties un izvērtēt paveikto. Tieši šeit sākas pašrefleksija – Edmunds Vanags skaidro šo stratēģisko soli, kas ļauj saprast, kas izdevās, kur bija lieki resursu tēriņi un kā nākamreiz rīkoties gudrāk. Tā nav tikai introspektīva domāšana – tā ir metode, kas palīdz uzlabot sniegumu, samazināt kļūdas un sagatavoties nākamajiem uzdevumiem ar lielāku skaidrību un efektivitāti.
Pašrefleksija ļauj identificēt neefektīvus procesus, liekus soļus un kļūdas, kas patērē laiku un enerģiju. Novērtējot paveikto, iespējams saprast, kur bija lieki resursu tēriņi un kā tos nākotnē novērst.
Tā vietā, lai atkārtotu tos pašus kļūdainos paņēmienus, pašrefleksija palīdz veidot stratēģiju, kas balstīta uz pieredzi. Tas nozīmē gudrāku darbu – ar mazāku piepūli, bet lielāku ietekmi.
Regulāra pašrefleksija attīsta spēju analizēt savus darba paradumus un pielāgot tos, lai sasniegtu labākus rezultātus. Tā palīdz koncentrēties uz efektīvākajiem risinājumiem, nevis uz ierastajiem, kas varbūt vairs nestrādā.
Ilgtermiņā tas nozīmē ne tikai labāku sniegumu, bet arī mazāku stresu, jo darbs tiek veikts ar lielāku skaidrību un mērķtiecību. Tas ir ieguldījums profesionālajā izaugsmē.
Sāc ar vienkāršu rutīnu – dienas beigās uzdod sev divus jautājumus: “Kas izdevās?” un “Kur varēju rīkoties efektīvāk?” Šie jautājumi palīdz strukturēt domas un veidot ieradumu analizēt paveikto.
Lai pašrefleksija kļūtu par daļu no darba kultūras, to var integrēt arī komandas sapulcēs vai projektu retrospektīvās. Tas veicina kopīgu mācīšanos un uzlabo komandas sniegumu.
Lai pašrefleksija būtu efektīva, izmanto vienkāršus rīkus – pierakstu žurnālu, digitālas piezīmes vai refleksijas veidlapas. Tie palīdz fiksēt domas, secinājumus un izveidot skaidru rīcības plānu.
Svarīgi ir izvēlēties formātu, kas atbilst darba stilam. Dažiem palīdz rakstīšana, citiem – sarunas ar kolēģiem vai mentoru. Galvenais ir regularitāte un apzināta pieeja.
Kad pašrefleksija tiek praktizēta komandā, tā veicina atklātību, savstarpēju mācīšanos un kopīgu izaugsmi. Dalīšanās ar pieredzi palīdz citiem izvairīties no līdzīgām kļūdām un iedvesmo uzlabojumiem.
Komandas refleksijas sesijas var būt strukturētas vai neformālas – galvenais, lai tās notiek regulāri un ar mērķi uzlabot kopējo sniegumu. Tas stiprina uzticību un veido mācīšanās kultūru.
Pašrefleksija nav tikai par pagātni – tā ir par nākotni. Novērtējot paveikto, iespējams izveidot skaidru rīcības plānu nākamajiem uzdevumiem. Tas palīdz koncentrēties uz būtiskāko un izvairīties no liekiem resursu tēriņiem.
Šī sagatavošanās fāze ir īpaši svarīga, ja darbs ir sarežģīts vai atkārtojas. Ar katru refleksijas soli tiek veidota pieredze, kas ļauj rīkoties pārliecinošāk un efektīvāk.
Lai pašrefleksija kļūtu par ieradumu, nepieciešama apzināta pieeja. Ieteicams izveidot savu refleksijas sistēmu – piemēram, iknedēļas jautājumu sarakstu vai mērķu izvērtēšanas tabulu.
Ar laiku šī prakse kļūst automātiska, un domāšana kļūst strukturētāka. Tas palīdz ne tikai darbā, bet arī personīgajā izaugsmē, jo attīstās spēja objektīvi skatīties uz sevi un savu rīcību.
