Šajā rakstā Matīss Kaļāns skaidro, kā notiek jēgpilna mērķu izvirzīšana, kāpēc daudzi mērķi nestrādā un kā tos padarīt par reāliem soļiem uz izaugsmi un rezultātu.
Mēs dzīvojam laikā, kurā mērķu uzstādīšana ir kļuvusi par normu – gada sākumā, ceturkšņa beigās, stratēģiskajās sesijās. Bet vai šie mērķi vienmēr ir mūsu pašu? Vai mēs tiem ticam? Vai tie ir sasniedzami?
20.gadsimtā izveidojusies industriālā un ekonomiskā domāšana ir radījusi pārliecību, ka panākumi ir izmērāmi – apgrozījums, peļņa, KPI. Šī domforma joprojām dominē daudzos uzņēmumos. Taču, vai tas ir vienīgais veids, kā skatīties uz mērķu izvirzīšanu?
Redzamais – tas, ko var izmērīt. KPI, rezultāti, skaitļi. Tas ir svarīgi, bet nepietiekami.
Neredzamais – cilvēka iekšējā motivācija, vēlme augt, attīstīties, būt nozīmīgam. Šeit sākas jēgpilna mērķu izvirzīšana. Kā saka Tonijs Robbins, cilvēkiem ir sešas pamatvajadzības – drošība, pārmaiņas, nozīmīgums, mīlestība, izaugsme un devums. Ja mērķis nerezonē ar kādu no šīm vajadzībām, tas paliek tukšs.
Mērķu uzstādīšanas metodes ir dažādas – SMART, HARD, vizualizācijas, KPI, 90 dienu plāni, TO-DO saraksti, vīzijas kartes. Secinājums? Tas viss strādā un nestrādā.
Kāpēc? Jo metode nav svarīgākā. Svarīgākais ir iekšējais pamats, uz kura mērķis balstās. Ja mērķis nav Tavs, ja tas nav saistīts ar Tavu identitāti un vērtībām, tas būs grūti noturams ilgtermiņā.
Uzņēmumos bieži tiek uzstādīti mērķi “no augšas”. Taču, ja komanda nejūt saikni ar šiem mērķiem, motivācija krītas. Tāpēc:
Mērķu sasniegšana nav tikai par rezultātu. Tā ir iespēja augt, mācīties, kļūt apzinātākam. Ja mērķis ir jēgpilns, tas kļūst par ceļvedi, nevis slogotu sarakstu.
Un, ja vēlies apgūt, kā izvirzīt mērķus, kas patiešām strādā – Training Lab piedāvā apmācības, kas palīdzēs to iemācīties praksē
