Labbūtība darba vietā jeb kā uzbūvēt izturīgas un plaukstošas komandas?

Cik bieži darba vietā kāds pajautā “Kā Tu jūties?”

Pandēmija mums likusi pievērst pastiprinātu uzmanību cilvēka labbūtībai – emocionālajai, mentālajai un fiziskajai veselībai. Top arvien jauni pētījumi par darbinieku iesaisti, atklājot skaidru saikni starp cilvēka labbūtību, produktivitāti un organizācijas panākumiem.

Labbūtība ir ilgtspējas rādītājs. Cilvēka un organizācijas. 

Pētījumi apstiprina, ka darbinieki, kuri tic, ka vadītājam rūp viņa labbūtība, sasniedz augstākus darba rezultātus kā darbinieki, kuri tam netic un to neizjūt. Tātad – attīstot vadītājos šo prasmi un veidojot organizācijā labbūtības kultūru, tiks celti biznesa rezultāti. Tā ir vadības pieejas maiņa no “bosa” uz “kouča” pieeju, kā galvenos instrumentus izmantojot: 

• kvalitatīvas atgriezeniskās saites sniegšanu un saņemšanu, izceļot talantus un tos prasmīgi izmantojot; 
• mērķu uzstādīšanu ne tikai biznesa rezultātiem, bet arī labbūtībai; 
• mācīšanos no pieredzes apzināšanās, analīzes, jaunu risinājumu meklēšanas;
• esošo un trūkstošo kompetenču apzināšanu un nodrošinot iespēju tās attīstīt.

Darbinieku labbūtību cieši ietekmē attiecības ar kolēģiem. Izrādās, ka darbinieki, kuriem darbā ir tuvs draugs, uzrāda par 10% augstākus sasniegumus, samazinās negadījumu skaits un palielinās iesaiste. Pozitīvās sajūtas, ko sniedz tuvas attiecības, veicina labbūtību un rezultatējas efektīvākā mērķu sasniegšanā. 

Finansiālā labbūtība ir viena no svarīgākajām, lai darbinieks justos mierīgs un būtu savā ražīgākajā stāvoklī. Darba devējs var sekmēt šo labbūtību ne tikai ar algas paaugstināšanu, bet arī izglītojot kā gudri rīkoties ar savām finansēm, piemēram, nodrošinot finanšu konsultācijas, apmācības vai plānošanas rīkus. 

Jūsu organizācija ir tik izturīga un spēcīga, kā jūsu vērtīgākais aktīvs – darbinieks. Labbūtība ir veids kā spēcināt darbiniekus un caur to veicināt organizācijas ilgtspēju. Darbinieku slimības prombūtnes organizācijām izmaksā daudz dārgāk kā investīcija veselīgu ieradumu stiprināšanā. 

Mēs ātrāk mācāmies un labāk risinām problēmas, kad esam labi atpūtušies. Darba devējam ir vajadzīgs atpūties darbinieks. Labbūtības kultūra ir par sabalansētu dienas režīmu, kvalitatīvu miegu, spēcinošu uzturu un kvalitatīvu atpūtas laiku. Izglītojot darbiniekus par šiem būtiskajiem aspektiem, tās tiek uztvertas kā rūpes par viņiem svarīgo, tādējādi rosinot vēlmi un motivāciju parūpēties par to, kas darba devējam svarīgs – mērķiem uz rezultātiem. 

Vadītāji kā līderi ienes un veido organizācijas kultūru. Vadītāji demonstrē uzvedību, kas tiek sagaidīta no darbiniekiem. Tātad rūpēm par savu un komandas labbūtību ir jābūt skaidri redzamām, dzirdamām un jūtamām no līderu puses. Līderi ir durvis, caur kurām labbūtība var ienākt organizācijā. Labbūtība ir ceļš uz efektīviem un produktīviem darbiniekiem, kas sasniedz organizācijas mērķus. 

Ilgtspējīgi darbinieki ir ilgtspējīgas organizācijas atslēga. 

Lai ieviestu labbūtības kultūru organizācijā: 

1. Pārskati esošos (rakstītos/nerakstītos) noteikumus – tie veicina vai bremzē darbinieku labbūtību – emocionālo, mentālo, fizisko? Vērīgi ieklausies un pamani šos ieradumus organizācijā, kad cilvēki saka “pie mums tā notiek, ir iedibināts utt.”.
2. Analizē kādu kultūru veicina vadītāji –  kas ir viņu vērtības, pieeja, metodes un uzvedība?
3. Labbūtības aspektus iekļauj mērķos un attīstības pārrunās (mentālais, emocionālais, fiziskais).
4. Iesaisti darbiniekus pēc viņu vērtībām caur dažādām labbūtības iniciatīvām – komandas pārgājieni, dalīšanās ar labajiem darbiem, draudzēšanās, skriešanas klubiņš, spēļu vakari utt. 

Paaugstināta stresa un nenoteiktības laikā ir apdraudēta darbinieku labbūtība, darbinieki caur vadītājiem tiecas pēc ticības, stabilitātes un drošības. 

Viens no būtiskākajiem aspektiem labbūtības stiprināšanā ir uzticība starp vadītāju un darbinieku – sajūta, ka tiek saņemta patiesa informācija, pat, ja tā ir negatīva. Kā arī apziņa, ka vadītājs no sirds izprot darbiniekus un vienmēr rīkosies ņemot vērā viņu intereses. 

Darbinieki nestrādā vakuumā. Kad viņi parādās birojā, viņi sev līdzi nes visu atlikušo dzīvi. Kad dzīve iet labi, viņi ir vairāk iesaistīti un produktīvāki. No otras puses, saspringta personīgā dzīve var nozīmēt, ka cieš arī viņu darba rezultāti. Tāpēc vadītājiem ir tik svarīgi veidot labbūtības kultūru darba vietā: kad jūsu cilvēki plaukst, plauks arī jūsu bizness! 

Padoms: Izmantojiet savu darbinieku stiprās puses.

Pasaulē tikai 33 % darbinieku apgalvo, ka viņu darbs sniedz viņiem iespēju katru dienu izmantot savas unikālās stiprās puses. Tas rada izaicinājumu darbinieku labklājībai: cilvēki, kuru stiprās puses netiek izmantotas, biežāk cieš no garlaicības un zemas enerģijas. Tāpēc vadītājiem ir obligāti jāidentificē un jāizmanto katra sava darbinieka unikālās prasmes. Pētījumi atklāj, ka stiprās puses mēdz palikt nemainīgas desmit gadus vai ilgāk, tāpēc, attīstot tās īpašības, kas jau ir jūsu darbiniekiem, palīdzēs viņiem un organizācijai attīstīties ilgtermiņā.  

Vairāk par Labbutības programmu uzzini šeit

Pamatā grāmata: Wellbeing at work. Jim Clifton, Jim Carter.