Vai trauksme pārņems mūs visus?

Pēc Pasaules Veselības organizācijas (turpmāk tekstā PVO) datiem, kopējais trauksmes līmenis pasaulē kopš 2019. gada ievērojami palielinājies. Tā galvenokārt saistīta ar dažādām pasaules mēroga pārmaiņām un notikumiem, kas ietekmējuši gan cilvēku veselību, gan labklājību.

Jau sen vairs neesam atrauti no pasaules mēroga notikumiem – dabas katastrofām, militāriem konfliktiem, klimata pārmaiņām, epidēmijām un citām norisēm pasaulē, kas kombinācijā ar nemitīgām pārmaiņām, dzīves tempa pieaugumu, milzīgu informācijas un atbildības daudzumu ir ievērojams drauds mentālajai labklājībai. PVO ir norādījusi, ka COVID-19 pandēmija izraisījusi ievērojamu trauksmes pieaugumu un stresu cilvēkos visā pasaulē. Tas saistīts gan ar bailēm no saslimšanas un nāves, gan ilgstošas sociālās izolācijas sekām. Arī darba un sociālā vide kopš pandēmijas ir ievērojami mainījusies, liekot pārdomāt darba vides jautājumus un darbu jaunā – hibrīdrežīmā.

PVO uzsver, ka klimata pārmaiņas pamazām kļūst ievērojams drauds veselībai, kā rezultātā cilvēki izjūt bailes un satraukumu par neparedzamām sekām, kas varētu ietekmēt viņu dzīvesveidu un nākotni ilgtermiņā. Lai gan lēni, tomēr nenovēršami ir skaidrs, ka klimats mainās un šīs izmaiņas ietekmēs ikvienu no mums. Turklāt sekas arvien pilnībā netiek apjaustas.

Visi šie faktori kalpo par iemeslu garīgās veselības problēmām visā pasaulē. Depresija, trauksme, miega traucējumi un citas garīgās veselības problēmas nupat kļuvušas par globālu izaicinājumu.

Darba vide un labbūtība

ASV dati liecina, ka 89% strādājošo 2022 gada laikā piedzīvojuši izdegšanu. 77% darbinieku savā pašreizējā darbā ir jutuši, ka pietuvojušies izdegšanas robežai. Kas rada papildus izaicinājumu un jautājumus mūsdienu darba vidē – Kā būt mierā? Kā būt laimīgam? Kā beigt satraukties un stresot? Neizdegt un neizdedzināt savu komandu? Kā saglabāt motivāciju?

Atbilde ir pavisam vienkārša – pārdomātas un sistemātiskas rūpes par savu veselību. Nīče reiz ir teicis, ka laba veselība ir kā spēja “sagremot” visas dzīves pieredzes, kas nāk mūsu dzīves ceļā – gan pozitīvās, gan negatīvās un iegūt no tām enerģiju, nevis zaudēt to. Pasaulē, kas pilna ar bezgalīgām prasībām un pastāvīgu spiedienu darbā, mājās, sabiedrībā, patiesas laimes un labsajūtas atrašana kļūst par mūsu prāta, sirds un dvēseles ceļojumu. Tas ir kā ceļojums, kas ietver katru mūsu cilvēciskās būtības aspektu – fizisko, emocionālo, sociālo, mentālo un garīgo.

Visa pamats – fiziskā labsajūta

Ikdienas vingrošana, kas ietver kustību, stiepšanos un kardio aktivitātes, palīdzēs uzlabot asinsriti, uzkrāt enerģiju un stiprināt ķermeni. Darba kolektīvā varat padomāt par kopīgu 2 minūšu izkustēšanos pirms vai pēc sapulcēm, online aktivitātēm vai pusdienu pārtraukumos. Sacensību garam varat veidot komandas izaicinājumus, piemēram, konkrētā laika periodā noiet konkrētu attālumu vai soļu skaitu. Kāpēc gan neradīt izaicinājumu, piemēram, mēneša laikā aiziet no Rīgas līdz Valmierai?

Veselīgs uzturs atbalsta ne vien fizisko izturību un prāta skaidrību, bet kalpo arī par izturības un disciplīnas treniņu. Iekļaujiet savā ikdienas uzturā pēc iespējas mazāk termiski pārstrādātu, bet dzīvu ēdienu, kas bagāts ar vitamīniem, minerālvielām, antioksidantiem, vienlaikus samazinot cukura un pārstrādātās pārtikas klātbūtni. Kolektīvā aizstājiet cepumus, šokolādes, bulciņas ar augļiem vai dārzeņiem.

Kvalitatīvs miegs – vismaz 8 stundas diennaktī nodrošinās vairāk enerģijas. Laicīga došanās pie miera vienā un tai pašā laikā, izvairīšanās no fiziskas slodzes vai mobilo ierīču lietošanas pirms naktsmiera ir gluži kā brīnumlīdzekļi, kas ilgtermiņā palīdzēs iegūt papildus mieru. Darba kolektīvā varat izveidot ko līdzīgu “Miega ekspertu” klubiņam, kurā dalīties ar miega mērījumiem, rituāliem, novērojumiem un secinājumiem, kā arī atbalstīt un uzmundrināt vienam otru ceļā uz veselīgu naktsmieru.

Emocionālā labbūtība darba un attiecību kvalitātei

Emocijas var kalpot kā indikators, kad nepieciešama atpūta, kad tiek pārkāptas kādas neapzinātas robežas vai potenciālai trauksmei. Pirmais solis ir emociju apzināšanās, emocionālās vārdnīcas izveide un spēja nosaukt tās vārdā. Mūsdienās pieejami dažādi palīglīdzekļi, kas ļauj iepazīt un apzināties savas emocijas, piemēram aplikācija, Moodmeter u.c. Varat veidot savu emociju dienasgrāmatu. Kolektīvā aicināt katrā sapulcē kolēģus nosaukt vārdā 2 savas tā brīža emocijas. Tas kalpos par pamatu emocionālā klimata monitoringam kolektīvā un ilgtermiņā uzlabos gan iekšējo klimatu, gan palīdzēs izvairīties no konfliktiem, kas samilzuši no aizturētām emocijām.

Emociju apzināšanās noved pie nākamā soļa – ekoloģiskas emociju izlādes, kas nozīmē atbrīvošanos no emocionāla sasprindzinājuma veidā, kas nekaitē ne sev, ne citiem. Tas var notikt, piemēram, rakstot, gleznojot, radot mūziku, tekstila vai mākslas projektus un paralēli reflektējot par emocijām. Kad pie Jūsu komandas debesīm savilkušies emociju un stresa negaisa mākoņi, izmantojiet dažādas fiziskas ķermeņa izlādes – kratīšanos, kliegšanu un cita veida tehnikas, kas ļaus ķermenim iedarbināt pašregulācijas mehānismus un parūpēties par emociju blakusproduktu un enerģijas ekoloģisku izlādi.

Vienlaikus pieskatiet, ar kādu “emocionālo degvielu” jūs ikdienā uzpildāties. Aiciniet kolēģus pievērsties pašaprūpei un iekļaut savā ikdienas rutīnā aktivitātes, kas viņiem sagādā prieku un emocionālu labsajūtu. Kopā ar komandu pārrunājiet, kas rada piepildījuma, laimes, prieka, lepnuma un gandarījuma, miera emocijas katram. Izveidojiet kolektīvu vismaz 25 lietu checklist, kā uzlādēt sevi ar pozitīvām emocijām, kas lieti noderēs visiem.

Prāta kontrole kā atslēga uz panākumiem

Caur emocijām iespējams dziedināt pagātnes ievainojumus un atbrīvoties no negatīvās nastas. Tomēr jāņem vērā, ka ievērojamu mūsu dzīves daļu nosaka prāts un domāšanas ieradumi. Daudzi un dažādi pētījumi ir apstiprinājuši pozitīvo meditācijas un apzinātības prakšu ietekmi uz mentālo, jeb prāta veselību, kas ievērojami samazina arī kopējo stresa līmeni.

Iesākumam varat sākt vērot savas domas un emocijas, sapulcēs ieviest 2-3 minūšu klusuma un sazemēšanās mirkļus. Kā atbalsta rīkus varat izmantot aplikācijas, kā, piemēram, MUSE, Headspace, Calm un pārspriest ar kolēģiem savus novērojumus, rezultātus.

Vai esi dzirdējis par “Mentālās košļenes” auditu? Daudzas frāzes, ko lietojam ikdienā, piemēram: “Es nevarēšu”, “Tas nav man pa spēkam” u.c. atspoguļo vārdos mūsu domāšanas procesu un ieradumus. Aicini savu komandu vienu nedēļu novērot savas domas un pierakstīt tās, lai pavērotu, kādi ir domu ieradumi, kas ikdienā tiek košļāti mūsu prātos. Piefiksējot šīs domas, pamanot tās, iespējams izveidot alternatīvu domu sarakstu, ko “likt pretī” negatīvajām. Tādā veidā soli pa solim pieradinot sevi un savus kolēģus sākt domāt pozitīvi un uzņemoties personīgo atbildību par savām domām un rīcību.

Lēnām, ar pacietību un iejūtību pret sevi Tu spēsi atklāt apzinātības un meditācijas ietekmi uz Tavu ikdienu un panākumiem. Pamanīsi, kā negatīvās automātiskās domas ietekmē emocijas, atņemot spēku. Lēnām, soli pa solim, Tu izvēlēsies domāt citas, spēku ģenerējošas domas. Iespējams, Tu sāksi savas dienas ar pozitīviem apstiprinājumiem, pateicībām, maigi virzot savas domas uz pašmīlestību un optimismu. Ar stresa vadības tehnikām Tu iemācies nomierināt prāta haosu un atrast mieru tagadnē. Mūžizglītība un intelektuālā stimulācija dos Tavai dzīvei mērķi, saturu un izaugsmi.

Sociālā piederība labbūtībai

Aktīva komunikācija ir pamata noteikums, lai cilvēks kā sociāla būtne spētu justies labi. Iesaku ieplānot laiku regulārām sarunām ar draugiem, ģimeni vai kolēģiem. Aktīva klausīšanās, interese par citu cilvēku dzīvi un emocijām, veicina piederības un drošība sajūtas. Aiciniet savu komandu 4 h nedēļā veltīt laiku kvalitatīvām sarunām un 1 x mēnesī reflektēt par to, ko šīs sarunas viņiem ir devušas, iemācījušas.

Ieplānojiet kopīgus pasākumus, atceroties, ka mēs esam dažādi (kāds vairāk ekstraverts, kāds intraverts) un iekļaujot aktivitātes dažādām interesēm, izpausmes veidiem. Tas var ietvert kopīgu sportošanu, ēdiena gatavošanu vai vienkārši pastaigu, sapulci vai darba dienu dabā.  Kopīga pieredze stiprina saikni un veicina atbalsta un prieka sajūtu kolektīvā.

Pasaules mainība ir vienīgā pastāvīgā lieta

Ir vērts apzināties un pieņemt, ka trauksme ir un būs klātesoša mūsu ikdienā. Pārmaiņas turpinās notikt un ne visas mums radīs pozitīvas emocijas. Tāpat kā globāli notikumi, kurus nespējam ne paredzēt, ne ietekmēt, arī ikdienas temps un skrējiens arvien radīs stresu un frustrāciju. Mūsu apzināta atbilde tam visam ir atbildības uzņemšanās vispirms jau katram pašam par sevi.

Skaidri noliekot paši sava ceļa orientierus no izdegšanas uz labbūtību spēsim ar savu personīgo piemēru iedvesmot arī pārējos. Atceries, ka tikai fiziski, garīgi, emocionāli un mentāli vesels un enerģijas pilns vadītājs var motivēt savu komandu un iedvesmot to sasniegt mērķus, apzinoties savas vajadzības un rūpējoties par savu labbūtību.

Ceļš uz labbūtību nav tikai mehāniska ķekšu krāšana vai specifisku noteikumu ievērošana. Tas ir dziļi personisks un pārmaiņu pilns piedzīvojums, kas prasa apņemšanos, atvērtību, pašpieņemšanu un jaunu, veselīgu  ieradumu veidošanu.

Lai Top!