Digitalizācijas iespējas un izaicinājumi izglītībā

Pēc ilgāka pārtraukuma, šogad martā apmeklējām izstādi “BETT 2023” Londonā. Tā ir pasaules vadošā izglītības tehnoloģiju konference, kas pulcē pedagogus, nozares ekspertus un tehnoloģiju pārstāvjus, lai prezentētu jaunākās tendences un diskutētu par aktualitātēm nozarē kopumā un izglītību veicinošo tehnoloģiju attīstībā. 

Šogad izstāde pulcēja īpaši lielu skaitu dalībnieku no visas pasaules. Protams, tehnoloģiju attīstība būtiski iezīmē izmaiņas arī izglītības jomā un rada ne vien papildus iespējas, bet arī dažu labu izaicinājumu. Protams, savu devu uzmanības saņēma arī šobrīd augošu popularitāti iemantojušais mākslīgais intelekts ar tā veidoto jauno platformu. Bet par visu pēc kārtas.

Individuāla un praktiska pieeja

Izglītības procesa kvalitatīvai nodrošināšanai arvien būtiska uzmanība tiek vērsta uz individualizētu pieeju, kas pielāgota dalībnieku vajadzībām un interesēm. Lai šo procesu atvieglotu, tiek izmantoti jaunāko tehnoloģiju risinājumi, piemēram, pielāgojamas mācību platformas (LMS), kas var tikt izmantotas, lai personalizētu mācību pieredzi, pamatojoties uz studentu spējām un vēlmēm. 

Tāpat tika uzsvērta praksē un projektos bāzētu mācību nozīme, kas ļauj apmācāmajiem testēt savas zināšanas ar reālās pasaules problēmām (pārtikas pieejamība, digitālās tehnoloģijas utt). Pieredzes izglītības ieguvumi mūsdienās vairs netiek apšaubīti, bet pieņemti kā neapstrīdama patiesība. Tiesa, pieredzes iespējas šajā digitālajā iespēju bagātībā kļūst arvien dažādākas un plašākas.

Mākslīgais intelekts un kiberdrošība

Arī izglītības jomā arvien lielāku aktualitāti ieņem mākslīgais intelekts un tā sauktā mašīnmācīšanās. Mūsdienu tehnoloģijas ir neatraujama ikdienas, tai skaitā izglītības procesa, sastāvdaļa un ir ārkārtīgi būtiski šīs jaunās iespējas izmantot gudri un pārdomāti, lai saņemtu no tām labāko. 

Piemēram, mākslīgā intelekta pārziņā esošie čatboti var reālā laikā pāris sekundēs sniegt mācību dalībniekiem dažādas atsauksmes un atbalstu informācijas meklēšanā, kamēr mašīnmācīšanās algoritmi spēj analizēt mācību dalībnieku veiktspējas datus, tādejādi identificējot jomas, kurās tiem nepieciešams papildu atbalsts. 

Viena no izaicinošākajām tēmām, par kuru tika runāts konferencē, ir vai un kā mākslīgais intelekts spēs aizstāt cilvēku. “BETT 2023” ietvaros speciālisti nonāca līdz secinājumam, ka šobrīd mākslīgais intelekts visdrīzāk kalpos par papildinājumu treneru un lektoru iespējām. Nākotnes lektoram un trenerim ir izaicinājums būt prasmīgam fasilitācijas un moderācijas meistaram, kurš apvieno savas prasmes un zināšanas ar mākslīgā intelekta radītajām iespējām zināšanu pārnesei auditorijai saprotamā veidā. 

Vienlaikus arvien pieaugošā atkarība no tehnoloģijām, tai skaitā izglītības jomā, vedina pastiprināti izglītot cilvēkus par digitālo pilsonību un tiešsaistes drošību. Tas sevī ietver tādas tēmas, kā tiešsaistes vardarbība, atbildīga sociālo tīklu izmantošana, digitālais privātums un kiberdrošība. Un šī ir nozīmīga platforma gan privātajā, gan organizāciju drošības jomā. Šobrīd tās spēj ievērojami ietekmēt viena otru, tādejādi izglītošanas darbs veicams plašā spektrā un savlaicīgi.

Iespēju monopols

Tehnoloģiju straujais attīstības temps iezīmē, arī darba tirgū pieaugošo pieprasījumu pēc darbiniekiem ar attīstītām digitālajām prasmēm. Attiecīgi izglītības iestādēm savos piedāvājumos ir svarīgi iekļaut programmas, kas sagatavo jaunos profesionāļus atbilstoši digitālā laikmeta izaicinājumiem un iespējām. Digitāli izglītoti darbinieki būs tie, kas radīs jaunu platformu inovācijām un jauninājumiem jebkurā jomā.

Lai gan mūsdienu tehnoloģijas sniedz lielisku pamatu izglītības pieejamībai un demokratizēšanai, joprojām aktuāls ir jautājums par digitālo plaisu, ko rada nevienlīdzīgas iespējas. Arvien ne visiem apmācāmajiem ir vienlīdzīga pieeja tehnoloģijām un internetam. Ilgtermiņā šāda situācija var izraisīt jaunus izaicinājumus izglītības pieejamības nodrošināšanā un radīt jaunus sociālās atstumtības riskus.

Saglabāt cilvēcību

Mūsdienu digitalizācijas ēra iezīmē arī īpašu pieeju cilvēka labbūtībai, iezīmējot gan izaicinājumus, gan iespējas, ko paver tehnoloģiju risinājumi. Vairākkārt tika uzsvērta arī mentālās veselības un veselīga dzīvesveida loma, kas, arvien vairāk laika pavadot digitālajā vidē, kļūst par nozīmīgu pamatu ikviena cilvēka dzīves kvalitātei, tai skaitā, spējai apgūt jaunas prasmes.

Vienlaikus iezīmējas tendence, ka mūžizglītība ir ne vien modes lieta, bet pat nepieciešamība veiksmīgas karjeras attīstībai. Kā viena no mācību procesa aktualitātēm joprojām ir spēļošanās pieeja, kas palīdz mācību dalībniekiem palielināt motivāciju, iesaisti, kā arī var palīdzēt mācīties efektīvāk, veicināt iesaisti, stimulēt atmiņu, tādejādi padarot mācību procesu ne vien interesantu, bet arī krietni vien efektīvāku.

Līdztiesība, dažādība un iekļaušana (LDI) ir sistēma, kas veicina taisnīgumu un cieņu pret visiem indivīdiem neatkarīgi no viņu rases, dzimuma, etniskās piederības, seksuālās orientācijas, reliģijas vai citiem raksturlielumiem. LDI pieņemšana organizācijās dod labumu, radot vairāk iekļaujošu un produktīvu darba vidi, uzlabojot radošumu un inovācijas procesus, palielinot darbinieku iesaisti un saglabāšanu, kā arī uzlabojot uzņēmuma reputāciju un peļņu. Veicinot līdztiesības, dažādības un iekļaušanas kultūru, organizācijas var piesaistīt un saglabāt talantīgus darbiniekus, veidot stiprākas attiecības ar klientiem un kopienām, un visbeidzot sasniegt lielākus panākumus ilgtermiņā. Tika diskutēts, piemēram, par autisma skarto cilvēku iesaisti organizācijās, aicinot izmantot, piemēram, viņu kreativitāti.