Lēmumu pieņemšana sadarbībai

Veiksmīgas, uz sadarbību vērstas komandas pamats ir cieņa, spēja saprast visu pušu atbildības un argumentus, kā arī spēja paust argumentētu un ieinteresētu viedokli. Tomēr praksē bieži tieši sadarbība ir joma, kas pieklibo visvairāk. Kāpēc tā un ko ar to darīt?

Viens no būtiskākajiem trūkumiem ir lēmumu pieņemšanas mehānisms un spēja komunicēt par saviem mērķiem, vajadzībām un iebildumiem.

Subsidaritātes princips biznesā

Šis termins visbiežāk zināms kā Eiropas Savienības ieviests valsts pārvaldes plānošanas un veidošanas princips, tomēr tas ļoti labi pielietojams arī biznesa vidē, lai veicinātu savstarpējo sapratni un sadarbības kultūru. Subsidaritāte pēc būtības paredz pēc iespējas vairāk situāciju risināt tā sauktajā “vietējā” līmenī. Tādā veidā tiek panākta visu darbinieku iesaiste lēmumu pieņemšanā un atbildību sadalījums. 

Atbildību un “varas” sadalījums veido augstāku līdzdalības sajūtu komandā kopumā un veicina izpratni par lēmumu pieņemšanas procesu, apstākļiem, kas to ietekmē un iznākumu. Darbiniekiem šādā veidā tiek dota lielāka autonomija un spēja ietekmēt gan savu darbu, gan rezultātu. Vienlaikus šādā veidā tiek veicināta kopēja ieinteresētība un informētība par procesiem.

Ieviešot subsidaritāti uzņēmējdarbībā, uzņēmums var potenciāli uzlabot arī darba efektivitāti, palielināt darbinieku iesaisti, kā arī izveidot dinamiskāku organizācijas kultūru. Vadības līmenī tas iezīmē nepieciešamību pēc skaidras vīzijas, spējas sniegt skaidrus un saprotamus darba uzdevumus un spējas uzticēties savai komandai. Komandai savukārt šāds lēmumu pieņemšanas modelis nosaka lielāku autonomiju, plašāku atbildību loku un lielāku nepieciešamību iedziļināties vadības līmeņa procesos.

Komunikācija, kas iedvesmo, nevis nogalina vēlmi darīt

Savstarpējās izpratnes un uzticēšanās veidošanā liela nozīme ir arī uzņēmuma iekšējai kultūrai, tai skaitā sarunāšanās, deleģēšanas un vispārējās saskarsmes veidam. Mūsdienu sabiedrībā tieši sarunāšanās un komunikācija ir prasmes, kuras ir visbiežākais problēmu cēlonis. Turklāt ne vien vadība-padotie līmenī, bet pēc maniem novērojumiem pilnīgi visos. 

Primārais, ko nepieciešams izskaust, ir aprunāšana, pārmetumi un noklusētie aizvainojumi. Lai cik savādi tas reizēm šķistu, bieži vien tieši nepateiktais vēlāk kalpo par pamatu konfliktiem, jo iekšējais rūgtums abās pusēs jau apaudzis ar emocionālu slāni un neļauj situāciju uztvert neitrāli, sadzirdēt otru un kur nu vēl veidot jebkādu sadarbību.

Līdzdalība, atbildība, cieņa, empātija, savu sajūtu un vajadzību apzināšanās nav tikai teorētiski koncepti. Tā ir veiksmīga uzņēmuma pamata nepieciešamība, lai veidotu komandu, sadarbotos un sasniegtu mērķus. 

Vai lēmumu pieņemšana var būt sadarbības pamatā?

Veidojot pārdomātu atbildību sadalījumu un lēmumu pieņemšanas struktūru uzņēmumā, iespējams panākt milzīgas izmaiņas iekšējā kultūrā un darbinieku motivācijā. Vairāku gadu garumā novēroju, ka, mainot lēmumu pieņemšanas formātu, pamazām atveseļojas arī komandas gaistone un efektivitāte.

Viens no treniņiem, ko piedāvājam saviem sadarbības partneriem ir “Lēmumu pieņemšanas spēle”. Tas ir veids, kā vieglā, neformālā gaisotnē apgūt pamata principus atbildību sadalījuma izmaiņām, pamanīt komunikācijas problēmas kolektīvā un apgūt veidus, kā tās izskaust.