Tu neko nekontrolē! (Matīss Kaļāns)

Atkārtošu vēlreiz – Tu neko nekontrolē un Tu nevadi savu dzīvi! Un es šo domāju pavisam nopietni!

Es pieņemu, ka līdzīgi kā es, izlasot šīs pirmās rindas Tavā galvā ieslēdzas automātiska pretreakcija – kaut kādas muļķības: es visu kontrolēju un katru dienu pats izvēlos, ko darīt un nedarīt! Vai ne? Un lielā mērā Tev arī ir taisnība. Tikpat lielā mērā, kā manis izteiktajam apgalvojumam šī raksta virsrakstā un ievadā. Lai noskaidrotu, kura no taisnībām ir īstā un vai varētu būt tā, ka tās abas mierīgi pastāv līdzās, vēlos aicināt Tevi ieskatīties dziļāk tēmā, kura saistīta ar mūsu ieradumiem.

Šobrīd pasaulē visauktuālākā grāmata par ieradumiem ir Džeimsa Klīra “Atomiskie ieradumi”, kura jau pavisam drīz būs nopērkama latviešu valodā, un jāpiemin arī Čārlza Dūiga “Ieradumu spēks”, kas jau tagad ir pieejama grāmatnīcās Latvijā. Šīs grāmatas ir ieguvušas lielu atsaucību un arī Training Lab moto ne velti ir – uzņēmums, kas maina ieradumus!

Lietas būtība ir tāda, ka lielāko daļu darbību, kuras mēs veicam ikdienā, mēs darām autopilotā.

Tirdzniecības ķēdes Marks&Spencer veiktajā pētījumā tika noskaidrots, ka lielākā daļa cilvēku 96% savu ikdienas darbību veic autopilotā.

Citi pētījumi arī ir parādījuši to, ka, sasniedzot lielāku vecumu, mēs arvien vairāk un vairāk ikdienas darbību veicam autopilotā.

Daži piemēri, kas šo labi ilustrē:

Kas ir tās lietas, kuras Tu dari no rīta? Vai Tavs rīts katru rītu ir savādāks vai arī tomēr Tu veic gandrīz vienas un tās pašas darbības katru rītu?

Kad Tu ierodies savā birojā, kas ir pati pirmā lieta, kuru Tu dari? Ielej kafiju? Ieslēdz datoru un apskaties epastus, ziņas vai sociālos tīklus?

Ja Tu esi autovadītājs, vai Tu, vadot automašīnu, apzināti domā, ar kuru kāju kuri pedāļi jāspiež? Visticamākais, vadot automašīnu, Tu vari vienlaicīgi gan sarunāties ar kādu līdzbraucēju, vērot apkārtni un klausīties mūziku, vai ne?

Iemesls, kādēļ tas tā notiek, ir mūsu smadzenes. Tās ir veidotas tā, lai maksimāli mums atvieglotu dzīvi ikdienā un mums nebūtu katru dienu jāmācās no jauna kaut kādas lietas, kuras mēs darām regulāri. Ja Tev ir bērni vai esi vērojis mazus bērnus, tad zini, ka maziem bērniem katra jauna darbība prasa koncentrēšanos, piepūli un arī laiku, lai to apgūtu un izdarītu. Iedomājies, ja Tev katru dienu katrai darbībai būtu jāvelta tāda piepūle? Būtu diezgan grūti, vai ne? Es savā prātā domāju, ka šis arī varētu būt viens no iemesliem, kādēļ maziem bērniem ir nepieciešamība vairāk gulēt, jo smadzenes patērē līdz pat 40% no ikdienā uzņemtās enerģijas.

Atkal, lai sajustu, kā tas būtu – paņem tagad rokās pildspalvu un uzraksti savu vārdu ar savu nedominējošo roku (labroči ar kreiso, kreiļi ar labo). Kā gāja? Kas notika ar Tavu uzmanību un koncentrāciju? Vajadzēja taču vairāk piepūles, vai ne?

Šo apsvērumu dēļ mūsu smadzenes mums atvieglo dzīvi un daudzas darbības padara automātiskas un tas ir labi un lieliski. Taču tam ir arī savas ēnas puses, ar kuru sekām mēs saskaramies mūsdienās. Pēdējo 100-200 gadu laikā ir būtiski mainījusies sabiedrība un tas, kā mēs dzīvojam. Pagājušā gadsimta laikā mēs esam piedzīvojuši milzīgu izaugsmi komercializācijā un industriālajā ražošanā. Ja skatāmies pēc veikalos nopērkamo produktu pašizmaksas, tad tā visbiežāk sastāda vien 10-20% no produkta cenas un lielāko daļu cenas veido pārdošanas un mārketinga izdevumi. Kāds šim viss sakars ieradumiem? Vistiešākais!

Proti, tieši industriālās pārtikas ražotātāji un lielāki mazumtirgotāji bija tie, kas sāka pētīt cilvēku ieradumus un uzvedību. Viņu mērķis nebija zinātnisks un ar domu uzlabot cilvēku labklājību un labsajūtu! Mērķis bija viens – kā pārdot cilvēkiem vairāk un vairot uzņēmumu apgrozījumu un peļņu!

Mēs varētu vēl daudz un dikti runāt par šiem cēloņi, taču es vēlētos, lai Tu šobrīd padomā un paanalizē varbūt tikai vienu savu ieradumu – pārtikas iegāde. Vai Tu lielāko daļu pārtikas iegādājies lielveikalā un kāda ir pārtika, kuru tur iegādājies? Lielākā daļa cilvēku nemaz nepieļauj iespēju, ka var darīt citādi. Jā, protams, arī lielveikali un lielie ražotāji sāk vairāk piedāvāt labākas kvalitātes pārtiku, jo, diemžēl, mūsu dzīves kvalitātes līmenis veselības ziņā krītās, neskatoties uz augstajiem sasniegumiem medicīnas un farmācijas jomā. Mums Latvijā ir lieliskas iespējas iegādāties labas kvalitātes, neapstrādātu un nepārstrādātu pārtiku un es apsveicu Tevi, ja Tu to jau dari. Taču joprojām liela daļa to nedara, jo šo ieradumu, kas ir iegājies un kuru kultivē ar visiem reklāmas un mārketinga pasākumiem, ir grūti lauzt. Kā jebkuru ieradumu.

Ieradumi dzīvo mūsu smadzeņu neapzinātajā daļā jeb zemapziņā. Mūsu smadzenes, lai atvieglotu mums dzīvi, izveido ieradumu, lai mums par to nav jādomā. Mūsu domas un racionālais prāts dzīvo smadzeņu neokorteksa daļā un to mēs nodarbinām ar visādām aktuālām lietām, risināmajiem jautājumiem un visu ko citu, kas mums tajā brīdī ir jauns un aktuāls. Tāpēc tas lielais jautājums ir – kādi ir mani ikdienas ieradumi un vai tie veicina manu izaugsmi, dzīves labklājību, veselību, laimi un prieku? Mēs bieži sapņojam par labu un kvalitatīvu dzīvi, bet tas paliek tikai sapņu līmenī, ja šie sapņi netiek pārvērsti mazās ikdienas darbībās jeb ieradumus, kas mūs virza šo sapņu virzienā.

Ieradumi ir mazi un sīki, bieži pat nepamanāmi. 100 piepumpēšanās vienu reizi neko nemainīs, taču 100 piepumpēšanās 30 dienas pēc kārtas jau būs pamanāmas. Viena kolas pudele neko nemainīs, taču viena kola 5 reizes dienā katru dienu vairāku gadu garumā, iespējams, novedīs pie cukura diabēta. Viena cigarete Tevi nenogalinās, bet paciņa dienā daudzu gadu garumā gan. Viena seriāla noskatīšanās būtiski nemainīs Tavu dzīvi, bet vairāku seriālu skatīšanas katru dienu būtiski izmainīs to, kas Tu esi un ko Tu dari ar savu dzīvi.

Atkal uzdošu šo jautājumu – kas ir Tavi ikdienas ieradumi? Vai Tu esi apzināts par tiem? Vai tie ir patiešām Tavi ieradumi, kurus rūpīgi un apzināti esi izanalizējis un ieviesis, jo tie veicina Tavu izaugsmi un virza Tevi uz to, kas vēlies būt?  Vai arī Tu tos esi pārņēmis no ģimenes, draugiem un sabiedrības un vienkārši peldi pa straumi?

Jo atceries – pa straumi var peldēt arī beigtas zivis.