Supervizors – modes lieta vai ikdienas nepieciešamība

Pēdējo gadu laikā supervīzija arvien stabilāk iekaro vietu starp dažādu profesiju pārstāvjiem un iegūst atpazīstamību arī uzņēmumos. Psihoterapeitiem un sociālajiem darbiniekiem, kuri ikdienā strādā ar citu cilvēku izaicinājumiem, supervīzijas ir obligāta un neatņemama darba ikdienas sastāvdaļa. Ar valsts atbalstu supervīzijas tiek nodrošinātas arī pedagogiem. 

Ir vērts palūkoties, ko sevī ietver šī jaunā profesija un ko no tās, iespējams, var iegūt arī Tavs uzņēmums un profesionāļi.

Kādās situācijās ir vērts doties pie supervizora

Supervizors ir cilvēks, kurš ar dažādām konsultēšanas metodēm ir līdzās jebkuram profesionālim, kuram nepieciešams atbalsts ar darba dzīvi un karjeru saistītos jautājumos. Supervīzija ir ārkārtīgi noderīga gan jaunu, gan pieredzējušu vadītāju, gan pārdevēju un klientu konsultantu, gan projektu vadītāju un realizētāju ikdienā. Īpaši palīdzoša tā var būt to profesiju pārstāvjiem, kuri ikdienā daudz strādā ar citiem cilvēkiem, jo supervīzijā bieži tiek risināti lomu, atbildību un robežu jautājumi. 

Supervizora pamata uzdevums ir radīt drošu un atbalstošu vidi, kurā atnākušais pats var reflektēt un caur profesionāli virzītu sarunu, kā arī dažādiem situācijai piemērotiem uzdevumiem spēj nonākt pie sev vērtīgiem secinājumiem. 

Ir dažādi supervīzijas formāti, kas katrs arī ietekmē šī procesa norisi un reizēm arī saturu. Pastāv individuālā, grupu un komandas supervīzija. 

Supervīzija ir noderīga šādos gadījumos:

• Problēmsituāciju risināšanā, kad radies apjukums par tālāko rīcību vai lēmumiem
• Noslēdzot grūtus projektus, lai iegūtu maksimālo ieguvumu no piedzīvotā
• Pēc dažādām darba situācijām, kas sasitītas ar komunikāciju un attiecībām ar citiem cilvēkiem, lai labāk saskatītu, kādi procesi ir notikuši šajās attiecībās un noslēgtu vai atrisinātu šīs situācijas priekš sevis
• Profesionālās refleksijas higiēnas ievērošanai, lai distancēti paraudzītos uz situācijām un piedzīvotu savā pieredzē balstītu izaugsmi
• Dažādu situācijurisināšanai un kolektīvu lēmumu pieņemšanai komandā, pirms katalizējies grūti risināms konflikts, kurā nepieciešams piesaistīt mediatoru

Nav noslēpums, ka mūsdienu darba vide ir ievērojami mainījusies. Ir noteikumi un pieejas, kas vairs nestrādā. Jāmeklē jauni veidi, kā efektīvi paveikt iecerēto, strādāt komandā pat tad, ja tas  notiek attālināti un tajā visā vēl saglabātu laiku sev, ģimenei un dzīves līdzsvaram. Tas var būt izaicinoši un mulsinoši. 

Supervīzija sniedz plašas iespējas izzināt un apzināties savus fiziskos, intelektuālos un enerģijas resursus, risināt sarežģītas komunikācijas epizodes, kā arī izstrādāt ikdienas situācijās uzkrātas emocijas. Tā var kalpot arī kā brīnišķīgs mācīšanās rīks, apgūstot jaunas iemaņas vai zināšanas, tomēr visbiežāk supervīzija ir mācīšanās no savas pieredzes, paņemot pauzi, reflektējot, distancējoties un paskatoties uz notikumiem no malas. 

Būtiskākais, kas jāņem vērā – supervizors ir atbalsta persona tieši profesionālajā jomā. Attiecīgi jebkādi izaicinājumi karjerā, sarežģītas darba situācijas vai neskaidras situācijas kolektīvā ir gadījumi, kad supervizors var būt noderīgs.

Supervizora instrumentu kaste

Pirmais un galvenais supervizora darba instruments ir jautājumu uzdošana, kas palīdz izprast situāciju, klientam pašam sakārtot domas un kopīgi saprast, kas tieši būtu risināms. Sarunas mērķis ir ļaut klientam sadzirdēt pašam sevi, to, kas viņā iekšā ir noticis un attīstās. 

Tikšanās laikā supervizors papildus jautājumu uzdošanai var izmantot papildus instrumentus, , kas  nāktu par labu klientam un viņa mērķim. Turklāt papildus instrumentu klāsts ir gana plašs. Sākot no zīmēšanas, rakstīšanas uzdevumiem, asociatīvām kārtīm, koučinga instrumentiem un beidzot ar improvizētām situāciju izspēlēm vai sistēmiska izkārtojuma veidošanas. Papildus pieeju izvēle visbiežāk atkarīga no konkrētas situācijas. Katram speciālistam ir savi iecienītākie instrumenti, ar kuriem viņš panāk labāko rezultātu un to izmantošana atkarīga no paša supervizora pieejas, izglītības un pieredzes. 

Kā notiek supervīzija

Individuālas supervīzijas sesijas ilgums parasti ir 60-90 minūtes. Tās laikā tiek risināti individuāli karjeras vai profesionālu izaicinājumu jautājumi. 

Komandas supervīzija ilgst aptuveni 2,5-3h. Komandas sesijās tiek risināti komandas sadarbības un komunikācijas izaicinājumi, kā arī izstrādāti tālākie kopīgās sadarbības plāni. 

Pastāv arī grupu supervīzija, kur no dažādām organizācijām vai viena uzņēmuma dažādām struktūrvienībām sanāk vienas profesijas pārstāvji. Šādās sesijās būtiskākais ieguvums ir citu kolēģu pieredze, ko uzklausīt un izmantot savā labā, kā arī iespēja pamanīt līdzīgas situācijas, tādejādi iegūstot neitrālāku un mazāk emocionālu skatījumu arī savai ikdienai.

Svarīgi zināt, ka supervizors palīdz ne tikai raižu un rūpju gadījumos. Supervizora arsenālā ir arī koučinga metodes, zināšanas par motivāciju un vērtībām, lai pēc vajadzības varētu palīdzēt konkrētas situācijas pārvērst tālākā rīcības plānā, tā nodrošinot reālu transformāciju un attīstību profesionālās dzīves ietvarā. 

Eduards Krūmiņš