Piecas sekundes, kas var izmainīt Tavu dzīvi (Ginta Krivma)

(Jeb, “Kā mirklis, kurā es skeptiski iesmīnēju par “kādu kārtējo revolucionāro ideju, kas beidzot mainīs Tavu dzīvi”, kļuva par brīdi, kas patiešām mainīja manu dzīvi”)

Kuram no jums vienmēr ir viegli no rītiem piecelties? Jā, tieši viegli?

Vienmēr izbraukt laikā no mājām?

Vienmēr konferencēs viegli patīklot ar jebkuru kafijas pauzes līdzgaitnieku? Izteikt viedokli sapulcē?

Viegli godīgi pateikt taisnību? Un nepatīkamu taisnību? Un pateikt to autoritātei?

Uzsākt garu, fundamentālu vairākmēnešu projektu? Šodien pieķerties atskaitei, kas jāiesniedz parīt?

…ko pasākt, lai galu galā tomēr izkustētos un SĀKTU kaut ko lietas labā darīt?

Kad pirms teju četriem gadiem es biju jau labu brīdi pamatīgi cīnījusies ar savu niķi saplānot laiku līdz ar nagiem un rezultātā pa brīdim kaitinoši kavēt, un ne reizi vien tik ilgi atlikusi svarīgu rakstu darbu uzsākšanu, kamēr tos teju jau vairs nebija jēga nodot, es Amazon Audible aplikācijā, meklējot gluži citu informāciju, nejauši ieklikšķināju Melas Robinsas “5 sekunžu likuma” demo trīsminūtē… Piecas stundas audiogrāmatas es noklausījos vienā elpas vilcienā.

Stāsts – tipiski amerikānisks – sākas ar to, ka autorei dzīvē viss nupat ir pavisam slikti – darba nav, ģimene jūk un no rītiem vairs negribas izkāpt no gultas… Un tad kādu vakaru viņa TV ziņās noskatās, ka tiek palaists kosmosa kuģis. …5-4-3-2-1. Un gaisā! Un autore nolemj, ka ja 5 sekunžu atskaite var pacelt kosmosa kuģi, iespējams, tas var kaut kā palīdzēt arī viņai. Un tā sākās 5 sekunžu likuma stāsts… Kas izrādās derīgs ikkatrā mirklī, kad nepieciešama rīcība, nevis ļaušanās sev sevi atrunāt.

Ideja, ko saklausīju, ir neticami vienkārša. (Aha, bet neviens gan nesolīja, ka viegla….) Kad mēs izkustamies 5 sekunžu laikā kopš esam sadzirdējuši sevī impulsu kaut ko darīt, mēs nedodam iespēju savam prātam sevi atrunāt. Ja palaižam šīs 5 sekundes garām, prāts jau ir izdomājis vismaz pāris labus iemeslus, kāpēc vēl drusku var pagulēt, kāpēc šodien neiet vingrot, kāpēc atlikt kādam piezvanīt, kāpēc tomēr labāk noklusēt, kas sakāms…

Nākamajā rītā es nolēmu pamēģināt. Vai arī – es vēl neko nebiju izlēmusi, vienkārši šī ideja man ienāca prātā mirklī, kad pa vecam paradumam, rīta agrumā atkal jau teju nospiedu snooze savā modinātājā. Ko tur tā Mela Robinsa teica – kas bija jādara? …jāskaita? …5-4-3-2-1? …un vienkārši jāizliek kāja no gultas?

Pirmās dienas gāja uz urrā. Pēc pāris dienām prāts jau iepriekšējā vakarā sāka apšaubīt, nu, nez, kā Tev rīt no rīta ies? Un tad cita mana prāta daļa atkal tam pretim – “nu, esi čalis vai neesi?”

Un tad izrādījās, ka izveidojot jaunu paradumu, vecajiem paradumiem vairs neatliek vietas. Es tagad 8 gadījumos no 10 nekavēju. Es pa laikam vēl arvien novilcinu kādu darbu uzsākšanu, bet esmu tam pieplānojusi laika rezervi sākumā un beigās. Konferenču kafijas pauzēs es eju klāt cilvēkiem, ar ko vēlos runāt, un ikdienā labāk spēju pastāvēt par savām robežām, lielākoties runājot taisnību pat tad, kad šķiet, ka šķīdīs un plīsīs. Un nedz šķīst, nedz plīst. Galu galā, izrādās, ka saņemties un pateikt vai izdarīt sniedz daudz lielāku gandarījumu, nekā sajūta, ai, nu, neko, vēl kādu brīdi taču var atlikt…

Tāpēc man šķiet ļoti svarīgi padalīties ar Melas Robinsas ideju par 5 sekundēm, kurām var būt izšķirīga nozīme ceļā, kad vēlamies kaut ko būtisku panākt. 5 sekundēm, kas ir izmainījušas manu un var izmainīt Tavu un katra dzīvi.

Ja jūsu dzīvē ir kāda joma, kuru vēlaties uzlabot, var izmantot 5 sekunžu likumu. To var izmantot, kad nepieciešama lielāka pārliecība, lai uzsāktu. Kad nepieciešama motivācija. Kad šaubāmies par sevi. Kad gribam izteikties, bet jautājam sev, kāda jēga…

5 sekunžu likumu izmanto šādi – brīdī, kad sajūtam impulsu, bet mūsu pieredze mums saka, “eiiii, šajā brīdī vēl mirkli droši var nogaidīt!”, mūsu rīcībā ir piecas sekundes. Sākam skaitīt atpakaļ pie sevis, 5-4-3-2-1, un kustamies. Ja neizkustamies piecu sekunžu laikā, prāts šo impulsu pārspēs un ar loģiskiem argumentiem būs atrunājis mūs no idejas iet, darīt vai runāt.

Kad sākam skaitīt atpakaļ, mēs pārtraucam pārmērīgas domāšanas ieradumu, apliecinām sev kontroli pār savu rīcību, un koncentrējamies uz jaunu darbību veikšanu, aktivizējot citu smadzeņu daļu.

Skaitīšana uz pieci vari izklausīties vismaz dīvaini (es arī tā padomāju), bet patiesībā tā ir spēcīga sevis mobilizēšanas forma. Tas ir triks, kuru var izmantot, lai pārspētu savu prātu un pārtraucot pašsabotāžas paradumus, sāktu rīkoties un veiksmīgāk virzītos uz saviem mērķiem un pārņemtu atpakaļ kontroli pār savu dzīvi.

Pati skaitīšanas darbība (5-4-3-2-1) mūsu smadzenēs veido dažas neticami spēcīgas lietas – ieradumu pētnieki to sauc par “uzsākšanas rituālu”, kas veicina jaunus pozitīvus ieradumus.

Mēs bieži nevaram izvēlēties, kā jūtamies un mēdzam “nejūtamies gatavi” kaut ko uzsākt. Un tomēr, impulss iet un izdarīt aizņem mazāk, kā piecas sekundes.

Un mēs katrs esam tieši viena lēmuma attālumā no pilnīgi citas dzīves.

Ja Mela Robinsa Tevi uzrunāja, nesen arī latviski ir iznākusi grāmata – “5 sekunžu likums” (The 5 Second Rule).

Lūk, Melas Robinsas resurss internetā – https://melrobbins.com/