• BIZNESA TRENIŅI
    • KOMANDAS PASĀKUMI
    • CIEŅPILNA SASKARSME UZŅĒMUMĀ
    • EMOCIJU UN STRESA VADĪBA
    • PĀRDOŠANAS DOPINGS
    • VADĪTĀJS-DARĪTĀJS!?
    • VADĪTĀJS-DARĪTĀJS!? II
    • UZŅĒMUMA IZCILĪBAS DIAGNOSTIKA
    • MĒRĶTIECĪGA PĀRDOŠANA
    • PĀRDOŠANAS SPĒLE
    • Digitālā Transformācija
  • MEISTARKLASES
  • PUBLISKIE TRENIŅI
  • SAFE AND SOUND
  • KOMANDA
    • Vakances
  • IEDVESMAI
  • IZAUGSMEI
    • Grozs

    • Piesakies konsultācijai
ReģistrētiesIelogoties
+371 27102032 | traininglab@traininglab.lv
Training Lab
  • BIZNESA TRENIŅI
    • KOMANDAS PASĀKUMI
    • CIEŅPILNA SASKARSME UZŅĒMUMĀ
    • EMOCIJU UN STRESA VADĪBA
    • PĀRDOŠANAS DOPINGS
    • VADĪTĀJS-DARĪTĀJS!?
    • VADĪTĀJS-DARĪTĀJS!? II
    • UZŅĒMUMA IZCILĪBAS DIAGNOSTIKA
    • MĒRĶTIECĪGA PĀRDOŠANA
    • PĀRDOŠANAS SPĒLE
    • Digitālā Transformācija
  • MEISTARKLASES
  • PUBLISKIE TRENIŅI
  • SAFE AND SOUND
  • KOMANDA
    • Vakances
  • IEDVESMAI
  • IZAUGSMEI
    • Grozs

    • Piesakies konsultācijai

Līdzsvaram

Kad stresa klucīšu mugursomā kļuvis par daudz (Ivars Juškēvics)

  • Autors Ivars Juškēvics
  • Kategorijas Līdzsvaram
  • Datums 12 februāra 2020

Kā Tu jūties?

Vai esi pagājušajā nedēļā jutis stresu? Nedaudz? Vidēji? Tik ļoti, ka šķiet, ka stresa apjoms Tavā dzīvē ir pārāk liels un tas, kā smaga sniega kupena uz zariem, spiež Tevi lejup?

Manas attiecības ar stresa radīto “izdegšanu” sākās tālajā 2006./2007.gadā, kad izgāju cauri visām trīs stresa fāzēm – trauksme, uzkrāšanās un izsīkums. No izsīkuma nonācu fāzē ar diagnozi – veģetatīvā distonija. No šodienas perspektīvas saprotu, ka viens no iemesliem, kādēļ nonācu tur, kur nonācu, bija mana nevērība pret signāliem, ko mūsu ķermenis, gluži kā luksofors, mums signalizē – “saimniek, saimniek, uzmanību, dzeltenais!”

Kas tad ir tie galvenie signāli, kas mums liek pamanīt, ka ikdienā stresa klucīšu mūsu mugursomā kļuvis par daudz un apzināti jāsāk pielietot metodes un instrumenti, lai atvieglotu mugursomu un nenonāktu līdz izsīkumam un piedegšanai?

Ķermenis mums signalizē galvenokārt divejādi – emociju veidā un fizioloģiskā veidā.

Emociju veidā šie signāli var izpausties kā dusmas, apjukums vai, piemēram, bezpalīdzības sajūta, savukārt, fizioloģiskie signāli būs, piemēram, bezmiegs vai pastiprināta miegainība, izmaiņas apetītē, svarā, utt. Šeit jāpaļaujas arī uz intuīciju – ja jūti, ka kaut kas nav, vienalga, vai konkrētā sajūta ir pieminēta kādā cheklistē, vai nē, tici tai – Tavs ķermenis mēģina ar Tevi runāt!

Ko ar iegūto informāciju darīt?

Šeit nav vienas metodes, brīnumtabletes vai quick fix – jo bieži pamatos ir jāmaina trīs lietas: Domāšanu, Uzvedību un Ieradumus.

Divas idejas, ar ko sākt, būtu:

  1. Paņem baltu lapu un uzraksti, kādas asociācijas Tev rodas, dzirdot vārdu “stress”. Vai tās ir bailes? Uztraukums vai slimība? Pētījumi rāda, ka lielākais vairums no mums, uzrakstot šīs asociācijas, stresu novērtē ar negatīvu mīnus zīmi un tādejādi rada papildus stresu no tā vien, kā uztveram stresu. Stress rada stresu! Tomēr, ieskatoties dziļāk, redzam, ka stress nav tikai kaitīgs – bez pozitīvā stresa (jeb eistresa) mēs nevarētu funkcionēt un piedzīvot daudzus patīkamus dzīves notikumus. Tas, kas mums kaitē, ir nevis stress vispār, bet hronisks stress un pārāk daudz klucīšu mūsu stresa mugursomā. Kā būtu, ja iešaujoties galvā domai par stresu, mēs negatīvo sajūtu aizvietotu ar “Izaicinājums pieņemts!”? Vairāk vari noskatīties šajā video.. https://www.youtube.com/watch?v=RcGyVTAoXEU
  2. Stress ir psihes radīta bioloģiska atbildes reakcija ķermenī. Kamēr mēs neesam apzinājuši ļoti konkrēti, kuri notikumi, cilvēki, situācijas un domas rada šo atbildes reakciju, mēs varam tikai intelektualizēt un gudri spriest, nevis metodiski samazināt stresa klucīšu daudzumu mugursomā. Tādēļ viens no instrumentiem, ar ko sākt, ir atvērt skapi un paskatīties, cik lieli “stresori” tajā dzīvo. Metode ir uzzīmēt “stresoru karti” – ļoti godīgi uz papīra izlikt ārā visu, kas Tavā ikdienā izraisa stresu tieši Tev. Un uzsvars uz Tev, jo var būt lietas, kas citiem nerada stresu un Tev rada – un var būt lietas, kas citiem rada stresu, bet Tev rada kādu pozitīvu emociju. Kopumā pētījumi rāda, ka, tiklīdz esam apzinājuši, kas mums ikdienā rada stresu, samazinās gan mūsu trauksmes līmenis, gan stress.

Un kā Tu ikdienā mijiedarbojies ar stresu un trauksmes līmeni?

  • Dalīties:
Autora avatars
Ivars Juškēvics

Training Lab līdzdibinātājs, biznesa personības izaugsmes koučs, kā arī treneris komandas, produktivitātes, izaugsmes, attīstības un projektu vadības jomās.

Iepriekšējais ieraksts

Ko komanda var darīt tumsā? (Elīna Pelčere)
12 februāra 2020

Nākamais ieraksts

Piecas sekundes, kas var izmainīt Tavu dzīvi (Ginta Krivma)
12 februāra 2020

Līdzīgi raksti

WhatsApp Image 2023-01-06 at 14.40.31
Uzticēšanās kā panākumu atslēga
6 janvāra, 2023
pexels-maximilian-summakate-7134897
20 idejas Tavai labsajūtai!
31 oktobra, 2022
pexels-lil-artsy-1111597
Kā veicināt komandas pašatbildību?
28 oktobra, 2022

Meklēt

Jaunākie ieraksti

Motivēta un efektīva komanda nav nejaušība
jeb kāpēc vadītājam jābūt nedaudz psihologam
27Jan2023
Lai darbinieki no mācībām iegūtu vairāk
09Jan2023
Uzticēšanās kā panākumu atslēga
06Jan2023
traininglab@traininglab.lv
+371 27102032
Korespondences adrese: AK-48, Satiksmes iela 2, Rīga, LV-1004

Pieraksties jaunumiem

Saņem jaunākās ziņas un piedāvājumus!

"*" indicates required fields

  • Privātuma politika

Visas autortiesības rezervētas by TrainingLab 2021.

Ielogoties ar savu lapas profilu

Aizmirsi paroli?

Neesi reģistrējies? Reģistrējies šeit!

Reģistrēt jaunu profilu

Vai tu esi dalībnieks? Ielogoties tagad