Ko komanda var darīt tumsā? (Elīna Pelčere)
Bieži vien, kad korporatīvajā vidē ieminos par tumsas treniņiem, pretī saņemu neizpratni, mulsumu vai pat divdomīgus jociņus. Tomēr nepelnīti – tumsu, kā mācību platformu, izmanto jau ļoti sen. Piemēram, pavisam normāli mums šķiet vīna degustācijas tumsā, jo tad ir iespējams neveidot nekādus pieņēmumus pēc dzēriena krāsas un sajust visas tā nianses. Tāpat arī osteopāti mācās tumsā, lai attīstītu tausti, kas palīdz ātrāk identificēt problemātisko zonu pacienta ķermenī. Cīņas mākslas treniņi bieži vien notiek tumsā, jo tad var trenēt spēju paļauties uz ķermeņa instinktiem un attīstīt ātru reakciju. Biznesa vidē visbiežāk ar acu apsējiem trenējas zvanu centra darbinieki, jo ikdienā viņi tāpat neredz savu klientu un tad apkārtējā vide nenovērš uzmanību no paša galvenā – klienta sadzirdēšanas!
Jautāsiet, ko tumsā dara komandas?
Mācās korekti un saprotami komunicēt, kā arī ieklausīties un patiešām sadzirdēt otru!
Bieži mēs ikdienā pat nepamanām, ka komunicējam nesaprotami. Piemēram – cik variācijas spēj iedomāties tādiem vārdiem, kā, piemēram, “automāts”, “mērķis”, “labs rezultāts”, “kvalitāte”..? Viss atkarīgs, no kuras puses mēs uz šo vārdu skatāmies – vai tas ir vadības līmenis, klients, darbinieks vai sadarbības partneris? Ņemot vērā, ka darba temps tikai pieaug, mēs bieži vien neapstājamies, lai precizētu, ko tieši otra puse ar šo vārdu ir domājusi, kā rezultātā rodas pārpratumi, pieņēmumi un kļūdas.
Tumsā, kad mūsu prāts nav nodarbināts ar otra ķermeņa valodas lasīšanu, vides pētīšanu vai informācijas meklēšanu “gadžetos”, mēs esam spiesti ieklausīties sevī – un otrā. Tikai tad mēs saklausām pretrunas savos un citu vārdos, ieklausāmies savās sajūtās un spējam izanalizēt savu un otra rīcību. Tumsa atbrīvo – no vajadzības izpatikt, tēlot un vilkt maskas.
Prakse rāda, ka komandas krietni atklātāk komunicē par visu, kas ir sakrājies, jo otra sejas izteiksmes nepaspēj mūs nobiedēt. Bieži tikai tumsā mēs pa īstam aptveram, cik daudz mūsos ir krājies noklusētais vai arī jau esam stadijā, kad gribas teikt: “Kāda jēga, nekas jau nemainīsies!”.
Tieši tad var sākties īstās sarunas, jo komandas pamatos ir uzticība, spēja paļauties uz otru profesionālā un personīgā līmenī. Izmaiņas var sākties tikai tad, kad visi atklāti sāk paust savas domas, zināšanas un emocijas. Tieši tādā veidā tumsā tiek ienesta “gaisma”, kad komanda sāk saprast, kas viņiem ir nepieciešams, lai runātu vienā valodā.
Ja tava komanda vēl nav gatava treniņiem tumsā, tad laba alternatīva ir sapulces ar acu aizsējiem! Lai būtu līdzvērtīgas pozīcijas, tad visiem iesaistītajiem ir aizsietas acis, lai godīgi varētu izdiskutēt par kādu sensitīvu jautājumu. Tas ir arī labs rīks, ja komandā nav uzticība, ka nebūs sankcijas par nepopulāru lēmumu atbalstīšanu un ir jāpieņem lēmums! Tad gan vienam ir jābūt ar vaļā acīm, lai saskaitītu balsis. 🙂
Galu galā, dažreiz tumsa vai acu aizsēji var būt veids, kā ieviest nedaudz nenopietnības un spēļu elementus arī biroja ikdienā.
Ja Tev tēma par atklātu komunikāciju komandā un otra sadzirdēšanu ir aktuāla, tad raksti elina@traininglab.lv
