Kā celt sava darbaspēka vērtību ilgtermiņā?

Teju katrā trešajā sarunā ar klientiem viena no prioritātēm personāla vadībā ir kvalificēta darbaspēka atrašana.

Un tas nav nekāds pārsteigums:

• Jau pirms 8 gadiem šo tendenci no demogrāfijas datu viedokļa atspoguļoja globālo cilvēkresursu pētnieks un vadošais konsultants HR jautājumos Rainer Strack (https://www.youtube.com/watch?v=ux1GxExRUUY )
• Pirms pāris mēnešiem konferencē The Future of Jobs 2022 (https://www.futureofjobs.lv/) profesionāļi no visas pasaules atklāja tendences, kas veidos rītdienas darba tirgu.

Pirmo reizi vēsturē attīstītās valstīs vērojams darba tirgus fenomens, kad vienlaikus strauji pieaug gan darba meklētāju, gan vakanču skaits. Šajā visā būtisks ir jautājums, kas neļauj abām pusēm satikties? Kas ir tā plaisa, kas arvien sāpīgāk un tiešāk ietekmē mūsu labklājības izaugsmi?

PRASMES! KOMPETENCES! ZINĀŠANAS!

Prognozes ir skaidras – talantu mednieku uzdevums kļūst arvien sarežģītāks un nākotnē būs jāskatās citā virzienā.

Ilgtspējīgs un patiesi gudrs risinājums ir nevis meklēt kas ir ārpusē aiz sētas žoga, bet palūkoties uz saviem esošajiem resursiem – CILVĒKIEM, un tām neapzinātajām iespējām, ko tie sevī nes.

Paralēli automatizācijām, robotu ienākšanai, īstenotajiem efektivitātes un produktivitātes projektiem procesu uzlabošanā, neizbēgams ilgtspējīgas attīstības virziens ir pārskatīt, novērtēt un attīstīt organizācijās strādājošo cilvēku esošās un potenciālās prasmes.

Pirmkārt tā ir ilgtermiņa investīcijas domāšana un otrkārt cilvēka kā vērtības atzīšana, ne tikai skaistos lozungos, bet reālos darbos. Jā, tas prasa pacietību, uzticēšanos un gana daudz apēstu sāls pudu. Taču – vai nākotnē mums maz ir izvēle?

50 % esošo darbinieku līdz 2025.gadam būs nepieciešams pārkvalificēties (reskilling) un 40% darbinieku esošās pamatprasmes (core skills) mainīsies nākamo 5 gadu laikā (upskilling).

Kā prognozē Till Leopol Pasaules ekonomikas foruma Jaunās ekonomikas un sabiedrības centra Iekļaujošās ekonomikas prakses vadītājs, darbinieku prasmes, kuras kļūs teju neatsveramas tuvāko 3 gadu laikā būs:

• kritiskā un analītiskā domāšana,
• uz risinājumu vērsta domāšana,
• pašvadība (self-management),
• noturība un elastība (resielience and flexability),
• aktīvas mācīšanās prasmes,
• radošā un inovāciju domāšana.

Nākotnes darba eksperts no McKinsey&Company šo tendenci konferences uzrunā tikai apstiprina, uzskaitot četras galvenās prasmju jomas, kuru pieprasījums strauji pieaugs:

• augsta līmeņa kognitīvās prasmes,
• socio-emocionālās prasmes
• tehnoloģiju prasmes.

Fakti apliecina, ka vienlaikus pieaugot digitalizācijai un tehnoloģiju prasmēm, aug pieprasījums pēc kvalitatīvām cilvēkprasmēm jeb tā sauktajām soft skills.

Viens ir skaidrs – esam laikmetā, kur jāpārmācās, jāatmācās, jāpiemācās būs daudz, kas nozīmē tikai vienu – pati galvenā prasme, kas saglabās nemainīgu aktualitāti ir prasme mācīties.

Mūsu mērķis ir palīdzēt organizācijām izprast jautājumu – Kāpēc man tas ir nepieciešams? un definēt atbildi, lai ne tikai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi un konkurētspēju, bet arī veicinātu efektīvu mācīšanās kultūru un celtu sava dārgākā resursa – Cilvēka, vērtību.

Tici man – ilgtermiņā tas noteikti atmaksāsies!

Ja Tavā organizācijā šie jautājumi ir būtiski jau šobrīd, mēs palīdzēsim rast atbildes ar Ineses Muzikantes pieredzē balstītajiem vebināriem gan par to kāpēc mācīties, gan kā to darīt visefektīvāk un jēgpilnāk: https://traininglab.lv/tiessaistes-meistarklases