Kad stresa klucīšu mugursomā kļuvis par daudz (Ivars Juškēvics)

Kā Tu jūties?

Vai esi pagājušajā nedēļā jutis stresu? Nedaudz? Vidēji? Tik ļoti, ka šķiet, ka stresa apjoms Tavā dzīvē ir pārāk liels un tas, kā smaga sniega kupena uz zariem, spiež Tevi lejup?

Manas attiecības ar stresa radīto “izdegšanu” sākās tālajā 2006./2007.gadā, kad izgāju cauri visām trīs stresa fāzēm – trauksme, uzkrāšanās un izsīkums. No izsīkuma nonācu fāzē ar diagnozi – veģetatīvā distonija. No šodienas perspektīvas saprotu, ka viens no iemesliem, kādēļ nonācu tur, kur nonācu, bija mana nevērība pret signāliem, ko mūsu ķermenis, gluži kā luksofors, mums signalizē – “saimniek, saimniek, uzmanību, dzeltenais!”

Kas tad ir tie galvenie signāli, kas mums liek pamanīt, ka ikdienā stresa klucīšu mūsu mugursomā kļuvis par daudz un apzināti jāsāk pielietot metodes un instrumenti, lai atvieglotu mugursomu un nenonāktu līdz izsīkumam un piedegšanai?

Ķermenis mums signalizē galvenokārt divejādi – emociju veidā un fizioloģiskā veidā.

Emociju veidā šie signāli var izpausties kā dusmas, apjukums vai, piemēram, bezpalīdzības sajūta, savukārt, fizioloģiskie signāli būs, piemēram, bezmiegs vai pastiprināta miegainība, izmaiņas apetītē, svarā, utt. Šeit jāpaļaujas arī uz intuīciju – ja jūti, ka kaut kas nav, vienalga, vai konkrētā sajūta ir pieminēta kādā cheklistē, vai nē, tici tai – Tavs ķermenis mēģina ar Tevi runāt!

Ko ar iegūto informāciju darīt?

Šeit nav vienas metodes, brīnumtabletes vai quick fix – jo bieži pamatos ir jāmaina trīs lietas: Domāšanu, Uzvedību un Ieradumus.

Divas idejas, ar ko sākt, būtu:

1. Paņem baltu lapu un uzraksti, kādas asociācijas Tev rodas, dzirdot vārdu “stress”. Vai tās ir bailes? Uztraukums vai slimība? Pētījumi rāda, ka lielākais vairums no mums, uzrakstot šīs asociācijas, stresu novērtē ar negatīvu mīnus zīmi un tādejādi rada papildus stresu no tā vien, kā uztveram stresu. Stress rada stresu! Tomēr, ieskatoties dziļāk, redzam, ka stress nav tikai kaitīgs – bez pozitīvā stresa (jeb eistresa) mēs nevarētu funkcionēt un piedzīvot daudzus patīkamus dzīves notikumus. Tas, kas mums kaitē, ir nevis stress vispār, bet hronisks stress un pārāk daudz klucīšu mūsu stresa mugursomā. Kā būtu, ja iešaujoties galvā domai par stresu, mēs negatīvo sajūtu aizvietotu ar “Izaicinājums pieņemts!”? Vairāk vari noskatīties šajā video.. https://www.youtube.com/watch?v=RcGyVTAoXEU
2. Stress ir psihes radīta bioloģiska atbildes reakcija ķermenī. Kamēr mēs neesam apzinājuši ļoti konkrēti, kuri notikumi, cilvēki, situācijas un domas rada šo atbildes reakciju, mēs varam tikai intelektualizēt un gudri spriest, nevis metodiski samazināt stresa klucīšu daudzumu mugursomā. Tādēļ viens no instrumentiem, ar ko sākt, ir atvērt skapi un paskatīties, cik lieli “stresori” tajā dzīvo. Metode ir uzzīmēt “stresoru karti” – ļoti godīgi uz papīra izlikt ārā visu, kas Tavā ikdienā izraisa stresu tieši Tev. Un uzsvars uz Tev, jo var būt lietas, kas citiem nerada stresu un Tev rada – un var būt lietas, kas citiem rada stresu, bet Tev rada kādu pozitīvu emociju. Kopumā pētījumi rāda, ka, tiklīdz esam apzinājuši, kas mums ikdienā rada stresu, samazinās gan mūsu trauksmes līmenis, gan stress.

Un kā Tu ikdienā mijiedarbojies ar stresu un trauksmes līmeni?